Abas Samoa.

22.05.02.

            Pirmās dienas bija samērā maz vēja un mēs gājām ar motoru.

            Tad spiediens sāka celties un mēs trīs dienas labi noburājām. Vēja ātrums 21. maija vakarā sasniedza pat 32-34 mezglus. Otrās dienas rītā gan tas sāka lūzt, bet tomēr saglabājās 20-22 mezgli. 

            21/05 vakarā beidzot atkal noķērām vienu karalisko makreli uz trīsžuburu āķa. Divžuburu āķus lietot šeit nevar, jo no tiem viss noraujas. Makrele bija pāri par 1 m gara. Esam jau tā pieraduši pie šāda izmēra zivīm, ka Viesturs noslinkoja to nosvērt un nomērīt.

24.05.02.

            No rīta cauri lietum ieraudzījām Pago Pago salu, kas ir Amerikas Samoa. Iegājām bez problēmām. Lietus līst nepārtraukti.

Lietus līst nepārtraukti.

            Ar grūtībām identificējām muitas steķi un piestājām pie tā. Formalitāšu kārtošana ievilkās garumā. Šeit uz jahtas nāk visi četri dienesti – ostas, muitas, medicīnas un imigrācijas. Katram ir arī jāmaksā nauda.

            No sākuma izskatījās, ka tas var vilkties trīs dienas, jo starpā bija brīvdiena un svētku diena. Bet beigās nostrādāja ārlietu ministrijas vēstule, kura mums bija līdzi un viss beidzās veiksmīgi un bez problēmām. Katram dienestam gan ir jāsamaksā zināma nodeva – muitai un medicīnai pa 10$, bet imigrācijai - 50$.

 

Samoa pasažieru autobuss ir pārtaisīts no vieglajiem auto.

29.05.02.

            Lai cik tas arī neliktos smieklīgi, bet šonakt mūs apzaga. Pirmais to konstatēja Viesturs, kurš gulēja kokpitā. Viņam bija pazudis jaunais nazis. Tad es ievēroju, ka kāds ir krāmējies pa manām mantām. Bija pārmeklētas bikses un ūdenslīdēju somiņa. Rezultātā bija paņemts arī mans nazis un vecais rokas pulkstenis. Kopumā mums ir nodarīti ap 100 USD lieli zaudējumi. Pēc dedukcijas secinājām, ka zaglis ir bijis kāds vietējais puika, kurš ir bijis ļoti veikls un drosmīgs. Viesturu apzagt nebija problēmu jo viņš, karstuma dēļ, gulēja kokpitā un savas personiskās mantas bija nolicis sev blakus. Toties tālāk, lai iekļūtu jahtā, bija jāpārkāpj Viesturam pāri un klusām jāiekāpj salonā. Tālāk zaglēns neko daudz nemeklēja, lai nesaceltu troksni. Viņš ātrumā no stūrmaņa galda paņēma manu pulksteni un nazi, ko biju tur atstājis ejot gulēt un klusi pameta jahtu atkal pārkāpjot pāri gulošajam Viesturam. Interesanti, ka es iepriekšējā vakarā pirms gulētiešanas biju skaitījis kuģa kasi un visu naudu, aptuveni 600 USD, neieliku atpakaļ seifā, bet vienkārši paliku zem kartes. Ja puika būtu pacēlis karti, tad viņa ķēriens būtu daudz lielāks.

            Vakarā gājām uz Tisas pliko pēdu bāru pludmalē, kur mums bija sarunāta mana  dzimšanas dienas maltīte.

            Bārs ir ļoti interesants. To vada jaunzēlandietis Kens, kurš ir it kā Tisas miesassargs (bet drīzāk jau vīrs). Viņi paši ir ubūvējuši interesantu būvi okeāna krastā. Tur viņi kopā ar Tisas ģimeni, kuras tēvs ir vietējais virsaitis, reizēm rīko autentiskas dzīres ārzemju tūristiem. Jābūt vismaz 20 klientiem, jo tiek cepta vesela cūka. Mums palaimējās, ka to gribēja baudīt arī viena vācu grupa.

Tisas Bare Foot Bar

 

Pati Tisa pin traukus.

 

Tisas dēls gatavo ēdienu.

 

Viss tiek cepts karstos akmeņos.

 

Noslēguma šovs.

 

Arī mēs tikām iesaistīti vietējās dejās.

            To visu varēja noorganizēt tikai trešdien un tādēļ mēs palikām par dienu ilgāk. Tas bija to vērts. Bija uz akmeņiem cepta cūka, tītars un eņģeļa zivs. To visu ēdām no traukiem, kas pīti no palmu lapām. Dzērām kavu – vieglu vietējo narkotiku. Un beigās vērojām ugunsdejas. Viss bija lieliski, tieši tādēļ, ka tas nebija profesionāls priekšnesums, bet gan ģimenes pasākums.

            Viena no lieliskākajām manas dzimšanas dienas svinībām.

30.05.02.

            Pēc pusdienas dodamies uz Neatkarīgo Samao.

31.05.02.

            Agri no rīta esam Apiā. Piestājam pie krasta tirdzniecības ostā. Pa rāciju neviens neatbild. Izrādās, ka osta strādā vienā maiņā no 8 līdz 17. Astoņos nākošā dienā mūs „iečeko”. Procedūra velkas vairākas stundas atkal ar visiem dienestiem.

            Aizejam uz enkura, bet pēc pāris stundām mums liek atgriezties pie piestātnes ostā. Izrādās, ka sakarā ar Samoa Neatkarības dienas 40 gadu jubileju ostā notiek airēšanas regate un ir jāatbrīvo reids.

            Šā iemesla dēļ, mēs komfortabli nostāvējām pie piestātnes četras dienas, gandrīz visus svētkus.

Airēšana šeit notiek ar garām okeāna „akadēmiskām” laivām, kurās ir 50 airētāju. Aizmugurē stāv stūrmanis, bet priekšā sēž bundzinieks, kurš uzdod airēšanas ritmu.

 

 

 

05.06.02.

            Svētki kopumā ilga piecas dienas. Mums ļoti paveicās, jo visu laiku notika dažādi pasākumi un sporta spēles. Sliktā ziņa gan bija tā, ka visu laiku bija slēgti veikali, kas mums neļāva mums iepirkt pārtiku un atstāt šo valsti.

            Ostā stāvējām borts pie borta ar dāņu jahtu, kura arī iet apkārt pasaulei, bet komandas uz šīs jahtas mainās.

            Šai pasaules otrā malā mēs ar dāņiem jūtamies gandrīz kā tautieši. Un tā jau arī ir, jo tā Eiropa nav nemaz tik liela. Šeit visi uzskata, ja jūs esat no Eiropas tad gandrīz vai radinieki.

            Sniedzām dāņiem nelielu tehnisko palīdzību. Sametinot viņiem grotbomja bloku. Viņi savukārt nokopēja mums vienu burātāju almanahu, kas mums noderēs turpmākajām ceļam.

            Kopā braucām nirt. Kopā dzērām alu.

Samoa policists.