Madeira

17.08.01.

            No rīta pa trim stundām savācamies un jau 10tos ejam pie degvielas steķa. Paņemam pilnu bāku degvielu pa 22 pensiem litrā un 11tos atejam beidzot tālāk.

            Bija paredzēta filmēšanās Gibraltāra līcī, bet bija pa lielu vilnis un arī vējš sāka pūst līdz 24 kn. Pacēlām laivu un atlikām to līdz mierīgākam laikam.

            Startējam šaurumā samērā neveiksmīgi, jo straume ir pretī. Reizēm tās ātrums sasniedz pat 3 kn. Labi, ka jānomoka tikai 10 j.j.

            15:40 mēs apstājamies uz vietas, kaut arī mūsu ātrums pret ūdeni bija 4,5 kn.

            17:00 sākam kustēties.

18:30 apņēmām Tarifas ragu, bet straume vēl joprojām ir pretī. Šoreiz Gibraltārs iet ļoti smagi.

            Vakarā sāka vaktēt Oskars ar Aldi. Kā jau vienmēr Aldim veicas ar zvejniekiem. To bija milzīgs bars un Oskars izlēma apiet tos pa labo pusi. Nācās noiet liekas 4.j.j. Bet lēmums īstenībā bija pareizs, jo maisīties zvejniekiem pa vidu ir nevajadzīgs risks un stress.

18.08.01.

            Esam okeānā. Vējš ir ļoti lēns un bez motora palīdzības mēs ejam tikai 2.j.j. Domājām uzlikt lielo genoa, bet štagai atkal ir ārā skrūves un tādēļ esošo buru mēs nevaram noņemt.

            Pēc pusdienas vējš sāk pieņemties un mēs eleganti ejam ar 7 mezgliem.

            Vakarā saņemam pastu un pilnīgi negaidīta mums ir šokējoša ziņa, ka Aldim ir mirusi māte. Dabīgi, ka darīt šeit neko nevar, tas ir jāpasaka Aldim.  Aldis to uzņem  normāli, kā jau tam arī jābūt. Aizlidot viņš nekur nevar. Vienīgais, ko varam darīt, ir izmaksāt pabalstu Ņinai 300,- Ls.

19.08.01.

            Viss turpinās pa vecam. Vējš arī, paldies dievam, ir stabils.

            8:45 notika liels notikums, mēs uz jahtas izvilkām pirmo zivi. Pēc brokastīm sāka tirkšķēt spole. Oskars pieskrēja klāt un sāka vilkt. Jahtas ātrums bija ap 5,5 mezgli.

            No sākuma Oskars velk, bet Aldis saka, ka kaut kāds sūds vien būs uzķēries uz āķa. Kad Oskars vairs nevarēja pavilkt, lieta kļuva nopietnāka. Aldis grieza spoli, kura nonāca no kāta, jo neviens nopietni to nebija savācis. Oskars vilka auklu ar rokām (cimdos, protams). Kad parādījās pati zivs, tad lieta kļuva pavisam nopietna. Aldis veiksmīgi aizkabināja zivi ar ķeksi aiz žaunas un uzcēla uz klāja. Zivs bija 1,30m gara. Svars gan nebija liels, jo viņa bija plāna. Aldis viņu nosita ar āmuru. Tā bija mūsu pirmā zivs uz jahtas. Noēdīsim viņu pusdienās (jādomā, ka ēdama).

20.08.01.

            Zivs vakar bija laba un pietiekoši daudz, lai pietiktu vēl šodien brokastīs. 

            Naktī vējš nolūza un divas reizes laidām motoru.

            Aldis atrada, kur tek eļļa un tas nav nekas nopietns, tā ir šļauka, kura būs jāizgatavo jauna.

            No rīta nāca virsū melni mākoņi un izskatījās pēc lietus, kas šajā rajonā ir reta parādība. Kad mākoņi pienāca klāt, tad izrādījās, ka tā ir bieza migla, no kuras gan mēs tāpat kļuvām slapji. Vējš pastiprinājās minimāli. Pēc stundas viss bija pāri, bet laiks palika apmācies.

            Pēcpusdienā redzēju pirmo bruņurupuci.

22.08.01.

            Kā jau pēc grafika ir paredzēts, mēs tuvojamies Madeirai. Salas aizvējā, vairāk no viļņa, mēs nolaižam laivu un fotografējamies ar visām reklāmām un burām.

Madeira ir augsta (1810m) un skaista sala, jau no pirmā acu uzmetiena.

Ienākam ostā un redzam, ka daudzas jahtas stāv pirms marīnas uz enkura. Mēs gribam ieiet marīnā, bet mums jau pie ieejas rāda, lai mēs arī ejam uz enkura. Marīna ir piepildīta. Šeit stāv arī ceļotāji, kuri ar visu ģimeni dzīvo uz jahtas.

Šeit mēs arī uzzinām, makšķernieku veikalā, ka mēs esam noķēruši doradu. Tā ir populāra okeāna zivs. Pēc fotogrāfijām ir redzams, ka šeit ķeras arī lielas zobenzivis. Ejot prom mēs to arī pamēģināsim.

Šovakar  satikām Santu Farin (Elnioni). Kopā pasēdējām krodziņā un apspriedām, kā labāk pavadīt laiku Madeirā.

Saprotams, ka arī mēs stāvam uz enkura.

Vēlāk aicināsim Farin ģimeni arī ciemos pie mums.

Santa ar savu vīru iepazinusies starp citu Rīgā – Zīgerista veikalā, kur viņš ir strādājis.

23.08.01.

            Šodien, kā jau pirmajā dienā ostā, mēs strādājam. Māris atkal brauc sagādē. Mums vajag eļļas šļauku un vēl šādus tādus sīkumus. Viss pagaidām risinās normāli.

24.08.01.

            Vakar vakarā Mārim kāpjot uz jahtas ūdenī iekrita mobilais telefons. Šorīt no paša rīta Māris ar Kasparu taisās nirt un atrast to.

            Vakar bija humors ar vietas noteikšanu, kad telefons iekrita. Tika ņemti kompasa peilējumi. To ieteica Oskars. Tad tika ņemtas koordinātas pēc GPS. Beigās es ieteicu, manuprāt, visloģiskāko risinājumu – iemest mazo enkuru ar piesietu kaniņu vietā, kur mēs pašlaik stāvam.

Ienirstot, telefons tika atrasts praktiski bez problēmām. Māris viņu redzēja jau ejot lejā. Tātad tas nozīmē, ka šim gadījumam ir atstrādāta sistēma. Cerams, ka nenāksies lietot to bieži.

25.08.01.

            Vakar vakarā beidzās dzeramais ūdens. Šorīt no rīta uzreiz dodamies pie kluba stūra pēc ūdens un degvielas. Ieiešana pie steķa atmuguriski, jo klubs ir absolūti pilns divos korpusos. Ejot ar priekšu var vienkārši kādam izbadīt acis ar bugšpritu. Apgriešanās nav iespējama. Lejot degvielu mums nenostrādāja pistole un pārlējām pāri. Piebrauca policija, bet labi, ka vainu uzņēmās uzpildītājs, jo pistole ir viņa atbildība.

            Pēc ūdens uzpildīšanas, neslēdzās ārā ūdens sūknis. Labi, ka vaina bija neliela, mikroslēdzis bija pilns ar ūdeni un nepārtrauca ķēdi. Samazināju spiedienu sistēmā, lai labāk tur krānu blīves un lai uz sūkņa arī nav tik liels spiediens.

            Aizlaidām ātri ar Viesturu uz pilsētu. Pa veikaliem un paēst.

         Atbraucot izrādās, ka ūdens sūknis tomēr ir pagalam galīgi. Ir caura membrāna un pilns motors ar ūdeni. Pēc visa spriežot, iznāks atkal vienu dienu kavēties, jo pirmdien diez vai varēs dabūt jaunu sūkni.

           Deviņos vakarā pie mums ciemos atbrauc Santa ar savu vīru un dažiem Madeiras radiem. Iedzeram dažus kokteiļus un apspriežam nākotnes plānus.

26.08.01.

            Beidzot man ir brīvdiena. Kopā ar Viesturu, Kasparu un Aivaru ņemam mašīnu un dodamies kalnos. Uzbraucām pašā augstākajā kalnā 1810 m.

 To var uzbraukt ar mašīnu, tālāk līdz 1860 m ir jāiet ar kājām 5km un to mēs dabīgi nedarījām. Daba līdzīga Kanāriju salām. Virs 1000 m sākas, kaut kas līdzīgs kā Latvijā. Šī zona parasti ir mākonī un sajūta ir kā Latvijā rudenī. Taisni gribas iet sēnēs. Augstāk ir kā Igaunijā. Tur ir klajāks un aug kadiķi, vai arī kas līdzīgs. Šīs vietas ir iecienījuši vietējie un rīko šeit piknikus ar galdiņiem un ēšanu.

No augšas nobraucām salas ziemeļu pusē un paēdām. Kā jau vienmēr gliemežus.

        Braukšana šeit ir sūra. Mašīnīte mums maza – Nissan Micra. Kad mēs ar Kasparu kāpjam ārā vai iekšā, tad visi uz mums skatās. Visu laiku jābrauc ar otro ātrumu. Arī lejā no kalna, lai bremzes nesakarst.

            Bija pat viena tāda vieta, kur mēs netikām augšā arī ar pirmo ātrumu. Vieta ir smuka, bet jau gribas rīt atkal doties tālāk.

Filmēšanas nolūkos dažiem cilvēkiem Santa uztaisīja frizūras (viņa strādā par frizieri).

27.08.01.

            No rīta Māris dodas pie Santas uz darbu pēdējā filmēšanā un tad pēc ūdens sūkņa.

            Ūdens sūknis ir, bet uz 12V. Nolemju ņemt. Nākas pārlikt sūkņa ķēdi uz 12V rācijas akumulatoriem. Tas nemaz nav tik slikti, jo 12V akumulatori mums tiek noslogoti tikai ar UKV un SSB rāciju. Kuru es slēdzu iekšā reti.

       Pārslēgšana nesagādāja lielas pūles, kaut gan neiztikām arī bez kurioziem. Es izveidoju sadali un saku, ka sūknim ir jāiet, bet Aldis bļauj man no motorrūmes ka nav sprieguma. Es saku, ka viņš nemāk mērīt. Beigās izrādās, ka es jau vēl neesmu pieslēdzis vadus sadales panelī. Kad pieslēdzu, sūknis sāka strādāt un tūliņ arī apklusa. Tagad ņemas Aldis un es skatos. Izrādās, ka nav atgriezts krāns aiz sūkņa un spiediens tiek pacelts momentā.

    Beigās viss ir kārtībā. Ir arī nopirktas jaunas skrūvspīles to vietā, kuras Aldis vakar salauza un ir pielikts arī makšķerkāts uz kronšteina, kā nākas. Varēsim ķert rīt lielās zivis.

Līdz Gibraltāram

03.08.01.

            Visas iepriekšējās dienas Jānis taisa filmu. Iet samērā grūti, bet beigu iznākums nemaz nav tik slikts, tikai Māris visu ierunāja aizkapa balsī.

Jānis taisa filmu

            Vakar bijām uz Koridu. Iespaidi ir pretrunīgi, bet kopumā man laikam tomēr nepatika. Skats uz vērsi ir pārāk nožēlojams. Toreadori gan ir ļoti graciozi un drosmīgi. Viens tika paņemts uz ragiem un tomēr atkal stājās pretī vērsim. Mēs tomēr izlēmām, ka vairāk uz Koridu neiesim. Biļete maksāja ap 40 USD.

Korida

Šovakar, ja dabūsim degvielu iesim tālāk uz Gibraltāru. Prognoze ir normāla.

Izdevās dabūt degvielu zvejas ostā par lēto cenu, uzrādot Latvijas Ārlietu min. kvotu. Papīrs noderēja. Ejam uz Gibraltāru.

04.08.01.

            Naktī bija pilnīga flaute. Dienā tikai ap pusdienlaiku sāka veidoties NW. Sākām iet ar burām. Pēc dažām stundām pūta jau 5 Bft. Skrienam ar 5 mezgliem.

05.08.01.

            Laiks bez izmaiņām. Skrienam ar 6 mezgliem. Pēcpusdienā sāk celties vilnis.

            Šodien sāku rēķināt mūsu grafiku. Ņemot vērā pat vislabāko variantu iznāk, ka ejot uz Tobago mēs zaudējam no 2-4 nedēļām. Līdz ar to, mēs zaudējam derības ar Lembergu (kas man ir sīkums), bet galvenais nezinu kā mēs pārvarēsim 2000 jūdzes pret Gvajānas straumi un valdošiem vējiem. Tādēļ jau paspīdēja doma, ka mēs varētu neiet uz Tobago. Šodien to darīšu zināmu arī Dzintrai. Iespējams, ka viņa tad varētu atbraukt uz Montevideo un mēs varētu pavadīt kopā kādas divas nedēļas arī Buenosairesā.

            Vakarā sāk iepūst stingrāk. Pirms pusnakts izlemju sarēvēt šoneri, jo brīžiem pūš 30-33 kn.

06.08.01.

            Sarēvējam laikā. Pēc pusnakts jau tika piereģistrēts ātrums 37 kn., jahtas ātrums 8.88 kn.

            Uz rīta pusi vējš atkal pielūza uz 6Bft un sākās migla. Līdz San Vinsenta ragam vēl 100 j.j.

            Visu laiku noejam ar burām. Tikai 20 j.j. pirms raga palaižam motoru, jo viļņi vēl ir lieli un vējš ir vājš fordaks.

07.08.01.        

            Piecos no rīta apņemam San Vinsentes ragu. Vēl kādu laiku paskrienam ar burām un tad vējš beidzas. Uzlec saule un sākas vasara – flaute.

            Interesanti, ka vakar visu dienu diezgan strauji kritās spiediens no 1027 uz 1019, un līdz ar spiedienu nokritās arī vējš. Tātad, ļoti augsta spiediena frontē pūš patstāvīgs, stiprs vējš ap 6Bft un pārejot tam uz normālu spiedienu vējš beidzas. Galvenais ir cik strauji spiediens mainās.

            Kadisas līcī satiekam slaveno trimarānu FILA. Praktiski flautē (vēja ātrums 3kn) viņš tomēr gāja ar kādiem 4 mezgliem.

08.08.01.

            Ap sešiem vakarā ienākam Gibraltārā. Jūtos šeit kā mājās. Harbour masters mani šeit jau atceras. Neslēpšu, ka tas ir patīkami.

09.08.01.

            No rīta Aivars sāk krāmēt ledusskapi un atklājas, ka 2/3 no gaļas, kas atrodas saldētavā apakšā nav sasalusi un ir sabojājusies. Smaka ir drausmīga. Izmetam visu gaļu ārā. Neviens nebija iedomājies, ka sablīvējot ar jēlu gaļu pilnu saldētavu ārpuse sasalst izveidojot siltuma izolāciju un visa gaļa vidū joprojām ir mīksta (nu jau veca).

11.08.01.

            Turpinām stāvēt Gibraltārā. Šeit turpinās vētra 8Bft. Ļoti stipras brāzmas ostā. Mēs turpinām strādāt un arī filmēt. Šodien Rīgā rādīja mūsu otro filmu, kas īstenībā ir mūsu pašu pirmā filma uz laivas. Atsauksmes no Rīgas ir labas. Man par to ir brīnums, jo nekas jau tur nav.

            Es no rīta aizeju uz pilsētu nopirkt kaut ko Dzintrai. Atrodu tik vienu daudz maz līdzīgu kreklu, kādu gribēja Dzintra, ar trijiem mērkaķīšiem. Par cik krekls nebija īsti tāds, kādu Dzintra gribēja, tad nopirku viņai vēl sudraba Gibraltāra mērkaķīti. Līdz ar to mēs atbalstījām Gibraltāra mērkaķu uzturēšanu.

            Uz laivas turpinām strādāt. Es šodien uzliku vēja repiteru.

Mans lauciņš ir elektronika.

12.08.01.

            Šodien atbrauca Aldis un pēc dažām stundām aizbrauca Aigars. Aldis kā jau Aldis tūliņ ķērās pie darba un jauca ārā gultni. Tur atklājas brīnumu lietas. Visas nelaimes cēlonis ir tas, ka ir pārplīsis vidējā gultņa iekšējais apvalks. Ļoti rets gadījums tik lielam gultnim. Tas ir sācis sadalīties un kāda daļa ir iekļuvusi trešajā – galvenajā gultnī un tas ir sabrucis pilnīgi. Lodītes ir sadalījušās četrās daļās. Tagad mums ir jāmeklē atkal jauni gultņi. Par cik šeit ir  kuģu remonta rūpnīca, tad cerams, ka šādi gultņi varētu būt pieejami. Rīt Māris dosies tos meklēt. Tagad jau nu gan Tobago atkrīt pilnīgi, jo mēs jau kavēsim divas nedēļas. Dzintra man arī atsūtīja cerīgu vēstuli. Es domāju, ka tagad, kad viņai ir jādarbojas, viņai būs vieglāk pārdzīvot šķiršanos. No Māra dabūju bildi, kur mēs abi sēžam pie viņa dārzā. Pieliku to pie sienas, pie stūrmaņa galda, kur es pavadīšu vēl 21 mēnesi.

            Labi ka Aldis ir atkal ar mums, jo līdzvērtīgas maiņas, kā mehāniķim, viņam nebija. Tagad arī atklājas, ka degvielas filtrs jau ir pilns ar ūdeni un viens ģenerators jau ir izļurkājies savos stiprinājumos. Aldim šo nedēļu būs ko norauties. Mēs gan arī tagad labi pastrādājām – uzlikām vantīm aizsargus, remontējām klāju un eļļojām. Jānis taisa jau nākošo filmu.

14.08.01.

            Turpinām ņemties ar klāju. Šorīt sašuvu tentu virs kokpita ahtera kajītē (sev un Mārim), uzstādīju divus ventilatorus. Šodien aizgāja arī Inmarsats Mini-M. izrādās, ka vajag to izslēgt un atkal ieslēgt pa jaunu (tas laikam ir vienīgais Inmarsat remontēšanas veids).

            Pirmā firma, kur meklējām gultni vakar, šodien mums pateica, ka tāda gultņa Spānijā nav. Māris atrada citu firmu, kura pateica, ka gultnis ir Seviļā. Tas ir tepat netālu. Viņi to var piegādāt ceturtdien no rīta. Cerēsim, ka mūs nepiemānīs.

            Šodien jau bija viens neliels konflikts starp Māri un Kasparu. Nervi sāk uzvilkties, tādēļ ka neiet kā vajag un šeit arī nav sevišķi ko darīt. Konflikts radās tādēļ, ka Kaspars Mārim uzreiz nebija iedevis kaut kādas zāles. Mārim sākās parastās dienvidu kaites – caureja un izsitumi.

            Lai nedaudz atslābinātu atmosfēru Māris nolemj rīt taisīt ieniršanu. Uzzinām, ka niršanas vietas šeit ir tālāk aiz mola.

15.08.01.

            Ap 12 izbraucām ar Viesturu un Kasparu pie moliem nirt. Ārā bija tik lieli stāvviļņi, ka mēs  piesmēlām laivu un atgriezāmies atpakaļ.

            Šodien Aivaram ir 50 gadu jubileja.

            Vakarā uztaisījām nelielu pasēdēšanu. Māris piedāvāja Aivaram pēc brauciena atrast naudu foto izstādei. Izstādi varētu rīkot kopā ar Māra grāmatas prezentāciju. Atceros ziemā Māris teica, ka vispār nevajag pirkt fotofilmas un, ka izstāde tas ir ļoti dārgi.

16.08.01.

            No rīta braucam nirt. Jūra ir mierīgāka, bet viļņi tur laikam ir vienmēr. Man nekas nesanāca. Svara bija par maz un es nevarēju noiet zemē. Gāju ar galvu pa priekšu, bet tad nevarēju izpūsties un iedūra galvā. It kā sāka trūkt elpa, pazaudēju orientāciju un nedaudz sapsihojos. Piepūtu vesti un augšā. Biju nogājis uz 10m. augšā gandrīz pazaudēju jostu, jo izrādās, ka šī sprādze netur tādu svaru (16.8 kg). Tālāk nekas neiznāca un braucām atpakaļ.

            Māris aizbrauca pēc gultņiem. Gaidījām ilgi un izteicām dažādus minējumus. Beidzot parādās smaidīgs Māris ar paciņu – gultņi ir. Nelaime, ka Aldis ir tāds savārdzis. Viņam iznāca strauja klimata maiņa un viņš saaukstējās. Kaspars viņu vakarā sabaroja ar zālēm un šodien viņš tomēr ķeras pie darba.

            Darbs Aldim palīdz. Jau ap diviem gultnis ir gatavs un es varu palaist dzinēju un izmēģināt. Izliekas, ka viss ir kārtībā. Veicam pēdējos gatavošanās darbus. Oskars pat nokrāso štoslīsti.

            Māris, Jānis un Kaspars vakarā ap 7 nolemj braukt ienirt neskatoties uz sliktajiem apstākļiem šorīt. Viņi izmeta enkuru pie rifa un Jānis pirmais ielēca ūdenī, neskatoties uz lielo bēguma straumi. Viņu aiznesa prom kādus 30m un Māris metās pār bortu viņam pakaļ. Abi pazūd Kasparam gandrīz no skata. Kaspars nevar pacelt enkuru, jo tas ir ieķēries. Beigās Kaspars paceļ enkuru un panāk abus neveiksmīgos peldētājus. Šoreiz viss beidzas laimīgi, bet man būs jārunā ar Māri, jo tā laikam darīt tomēr nevarēs.

            Šodien salaboja arī e-mailu serveri un mēs atkal varam saņemt ziņas no mājiniekiem. Liekas, ka Dzintrai viss iet labi un tas priecē. Es ar mierīgu sirdi varu doties tālāk.

Konamda gatava startēt pārgājienā apkārt pasaulei.

Pārgājiena sākums

09.07.01.

Nu tā diena ir klāt. Sākas mūsu lielais piedzīvojums.

Par atvadu ceremoniju negribas neko daudz rakstīt. No vienas puses uzmanība liela, bet no otras – pati ceremonija diezgan stulba. No Dzintras atvadīties neiznāca laika. Ceru to izdarīt Ventspilī.

Atejam normāli. No sākuma ejam ar burām. Tad gatavojamies negaisam un novelkam grotu. Negaiss aiziet garām un vējš nolūzt. Turpinām ar motoru.

Flaute negaisa vietā Rīgas līcī.

11.07.01.

Vakar bija vakariņas ar Ventspils galvenajiem cilvēkiem. Pasākums tiešām bija labs.

Šodien notika izvadīšana no Ventspils. Atbrauca Dzintra. Dzintru arī intervēja un fotografēja. Šī izvadīšana noteikti bija labāka (cilvēciskāka) par Rīgas pasākumu.

12:30 izejam jūrā. Tur mūs sagaida mērens vilnis un vējš 22-25 mezgli. Uzvelkam šoneri un trešo genoa. Man izskatās, ka stiprākā vējā ar šo komplektu varēs iet. Mazais genoa ir pirmā manis konstruētā bura.

12.07.01.

Baltija mūs pavada diezgan sūri. Vētra pieņemas līdz 7-8Bft. Ieplēšam jaunā šonera šotstūri. 

Nolemju iet uz Gotlandi un noenkuroties kādā līcītī. Internetā noskaidroju, ka vētra būs līdz vakaram.

Noenkurojamies Kathamarsvikas (Katthammarsvik) līcītī. Tur ir arī jahtu osta, bet tukša un man nav kartes. Metam enkuru piecu stundu laikā piecas reizes. Grunts ir akmeņaina un enkurs netur. Nav jau arī atzīmēts, ka šeit būtu enkurvieta. Beigās ap deviņiem vējš nolūzt un mēs turamies uz enkura. Uztaisām uz laivas kārtību un ejam gulēt.

13.07.01.

Ceļamies 6 no rīta. Laiks galīgi rāms. Paceļam enkuru un atkal ceļā. Prognoze gan rāda, ka šodien vēl pūtīs.

Pēc pusdienas tiešām sāk pūst. Reizēm atkal 6-7Bft. Laižamies pāri uz Ēlandi, jo vējš sāks rimt no rietumiem.

14.07.01.

Skaists rīts. Vējš ir norimis un viļņi arī. Labā bortā Ēlande. Saule spīd un visiem labs garastāvoklis.

No iešanas ar motoru vaļā netiekam, jo pēc vētras iestājās absolūtā flaute.

15.07.01.

Divos no rīta, beidzot sākam tīru burāšanu. Vējš SE 4. Ejam ar visām burām.

Tas neturpinājās ilgi, jo iepūta atkal 6-7Bft un atkal pretī. Pēcpusdienā atkal sāk pierimt.

Vakarā sāk grabēt motora bremze. Nākas bremzi nogriezt. Esam noburājuši jau 1t degvielas. Pietiks mums tikai līdz Ķīlei.

16.07.01.

            Jauks laiks. Līst lietus. Burājam ar ātrumu 5 mezgli vajadzīgajā virzienā. Bet problēmu mums netrūkst. Secinām, ka mums ļoti smagi griežas vārpsta. Īsti nezinām kāpēc. Nāksies Ķīlē veikt apskati. Žēl, ka šeit nav Alda. Ja nāksies jaukt ārā gultni, tad es domāju, ka mums radīsies problēmas. Vārpstas bremzi mēs jau atvienojām.

            Vakarā piestājam pie steķa Holtenavā.

17.07.01.

            No rīta sākam risināt problēmas.

            Māris dodas uz pilsētu un mēs ar Viesturu zem ūdens, jo ļoti uztrauc dzenskrūve.

Secinām, ka vārpsta staigā mūsu jaunajā gultnī. Neko darīt – jājauc ārā.

Ķeramies ar Oskaru klāt. Izjaukt ir samērā grūti, jo mēs nezinām konstrukcijas uzbūvi. Ap plkst. 4 esam visu izjaukuši un nepatīkamākais ir tas, ka špannbukse ir atskrūvējusies, acīmredzot pati no sevis.

            Sākam atkal visu likt kopā, bet nav pārliecības, ka tas neatkārtosies, un gultnis arī izskatās bojāts.

            Remontu beidzam jau nākošajā dienā 00:30.

18.07.01.

            Paņemam degvielu un ejam iekšā kanālā.

            Jauna diena un nekādu problēmu, kā jau Ķīles kanālā.

          Vakarā dažas Metaxas un jaukas sarunas, lai gan mani nomāc situācija ar dzinēju. Jātiek līdz Gibraltāram, kur mums pievienosies Aldis un varēs veikt kvalificētu remontu.

19.07.01.

            No rīta apdarām kārtējos darbus un metamies iekšā slūžās. Jāiet lielajās slūžās kopā lielu zemessmēlēju, kurš nepārtraukti kuļ savu dzenskrūvi. Priekšā vienu holandieti samet pret plostu. Es dodu pilnu gaitu uz priekšu un tieku cauri ar nelielu sagāšanos un sausu muti.

Darba uz jahtas nekad netrūkst.

            Tālāk ārā Elbā un uz jūru. Prognoze ir samērā laba, bet to redzēsim pie Tekseles raga.

20.07.01.

            Šodien burājam. Kā tuvojamies Tekseles stūrim, tā sāk arī pūst. Spiediens strauji ceļas. Pūš 6 balles, bet burāšana ir lieliska.

            Teksele ir tradicionāla.

            Vakarā ap deviņiem vējš strauji lūzt un mēs jau cīnāmies ar palikušo rulli ar motoru.

21.07.01.

            Teksele tiešām ir tradicionāla. Aiz raga sākas vējš 7Bft un tieši pretī SW. Ejam ar burām un motoru 40⁰pret vēju. Vienalga 6 stundas nostāvam praktiski uz vietas.

Vēlāk kļūst jau nedaudz cerīgāk un mums parādās Ijmuidenes ugunis.

22.07.01.

            Naktī vējš sāk lūzt. No rīta jau vējš nolūzt līdz 4 Bft. Par cik tas ir tieši pretī, tad nolemjam iet tīri ar motoru.

            Vakarā ap astoņiem, beidzot nonākam Zēbrigē.

23.07.01.

            Strādājam uz jahtas. Vakar nolūza viens deivids (tas ir krāns ar ko izceļ un vienlaicīgi pie kā piestiprina gumijas laiviņu – dingiju), kuru tagad cenšos salabot. Noraujamies līdz sešiem vakarā.

            Vakarā aizejam paēst zivis un gulēt.

24.07.01.

            Šodien mums no rīta uz jahtas ir filmēšana, kā taisa ēst. Iznāca jau diezgan jocīgi, bet kambīze ir vienā eļļā. Aigars gatavoja garneles eļļā.

            Tad mēs dodamies uz Brigi. Tur jau mums nav vairs ko darīt, jo esam šeit bijuši tik bieži, ka mūs uz ielas drīz sāks sveicināt, kā saka Viesturs. Tādēļ mēs aizejam uz krogu un noēdam spaini ar gliemežiem.

Mūsu operators Aivars pirmo reizi mūžā cīnās ar gliemezu katlu.

            Vakarā mēs tiekamies ar beļģu sponsoriem. Forši veči. Paēdam ļoti labas vakariņas.

            Rīt tālāk. Laiks liekas būs labs.

25.07.01.

            12:00 izejam no kluba. Paņēmām 500l degvielas. Vējš NE 3. Burājam ar ātrumu 4 mezgli.

            Vakarā vējš aplūzt un kurss arī mums iznāk tiešais fordaks. Palaižam dzinēju, jo mūs straume sāk jau nest atpakaļ.

            Šeit beidzot saņemam visas prognozes, kā jau franču zonā. Vēl divas dienas būs labas. Laikam jau ir vasara.

26.07.01.

            Visu dienu vājš vējš. Ejam ar motoru. Līdz pusdienlaikam ir arī bieza migla.

17:15 aizejam no austrumu puslodes, laikam jau uz veselu gadu.

27.07.01.

            Diena bez vēja. Ejam ar motoru. Tāds laiks kanālā vēl nav pieredzēts.

            Veicam nelielus remontdarbus – klājs, stūrmaņa sols, vinčas u.t.t.

28.07.01.

            Joprojām bezvējš. Rēķinām vai pietiks degviela līdz La Corunai. (Lakorunja). Pēc prognozes pie Spānijas vajadzētu kaut kam pūst.

            Pēcpusdienā aizejam garām Quesant. Sākam burāt pie NW 3 Bft. Atlantijas okeāns.

29.07.01.

            Bezvējš turpinās. Reizēm, kad uzpūš, tad izslēdzam dzinēju, lai ietaupītu degvielu un tiktu līdz La Corunai. Prognoze gan sola pie La Corunas gandrīz vētru 7 Bft, bet tas šodien, kad mēs esam Biskaja vidū.

Biskaja līcī.

            Naktī atkal problēma ar kompjūteru. Uzkārās. Pagaidām nav versijas – kāpēc tas notiek.

30.07.01.

            Naktī vēl epizodiski ejam ar motoru. Tad gultnī sāk parādīties jaunas nepatīkamas skaņas. Apturam motoru. Skaņa ir vēl nepatīkamāka, kad vārpsta griežas tukšgaitā.

            Vējš pēc pusdienas sāk pieņemties kā pēc prognozes. Pūš jau labas 5 balles. Ejam ar šoneri un genoa. Autopilots pagaidām tiek galā.

31.07.01.

            Skrienam pamatīgi. Vējš reizēm jau līdz 8 Bft, bet osta vairs nav tālu. Ienākam ostā ar diezgan jauku laiku. Izmetam enkuru un tad sākas īstais pūtiens. Mēs esam ārpus enkurvietas (nedaudz) un gvarde liek mums aizvākties.

Metam enkuru vēl četras reizes, bet tas vairs netur. Atbrauc Māris no krasta ar ziņu, ka centrā ir tukša piestātne. Ejam uz turieni. Stāvēšana normāla, ir arī ūdens un elektrība. Tikai jāvaktē gali uz paisumiem un bēgumiem. Interesanti, ka esmu šeit bijis daudzas reizes un vienmēr stāvējis uz enkura pie jahtkluba nezinot, ka pilsētas centrā ir normāla viesu piestātne.

Pazudis mehāniķis.

07.05.01.

Pazudis Aldis Kaļķis. Laikam būs sācis dzert.

Intensīvi meklējam, kur var izcelt ārā jahtu, lai nokrāsotu korpusu.

15.05.01.

Sasaucu ārkārtas valdes sēdi, kurā piedalās arī Aldis Kušķis. Galvenais jautājums ir komandas sastāvs, jo Aldis Kaļķis vēl aizvien nav atradies.

Balsojot nolemjam, ka Kaļķis nebrauc, bet viņa vietā piedalās Jānis (Vaišļa) ar pārbaudes laiku 3 mēneši, kurā viņam ir jāapgūst burāšanas pamati.

Balsojot es ar Māri biju par Alda izslēgšanu, Kušķis bija pret, bet Viesturs atturējās.

Vakarā mēs visi aizbraucam uz Ziemeļu molu, kur Jānis svinēja savu dzimšanas dienu un pateicām viņam par mūsu lēmumu. Varētu būt, ka Jānim tas likās samērā simboliski (viņam būs pēc tam daudz ko stāstīt).

16.05.01.

Kārtējā sapulcē nolemjam, ka ja jahtu nevar izcelt ārā (Rīgā nav tādu tehnisku iespēju par saprātīgu cenu), tad krāsosim bortus pie plosta. (Mārim ir jauns plosts pie mājas). Zemūdens daļa ir krāsota pagājušā gada vidū un to mēs varētu taisīt vēl pēc gada.

            Vēl viens jaunums ir tas, ka Dzintra tiek uzaicināta par jahtas krustmāti.

17.05.01.

Šonedēļ jaunumu netrūkst – nupat dzirdēju baumu, ka Kušķis iespējams pieņems lēmumu iet strādāt citā darbā un nebrauks mums līdzi.

Steidzami ir jāmeklē cilvēki gan kas brauks līdzi, gan kas paliks rezervē.

Nekad agrāk nedomāju, ka lielākā problēma pēdējā brīdī būs tieši komanda. Viens labums šajā situācijā ir tas, ka Māris un Viesturs ir savākušies un sāk darboties ļoti aktīvi. Gan jau darbus padarīsim. Galvenais ir atrast cilvēkus, kuri kaut ko zina no burāšanas. Oskars sola atvest savu kolēģi no jahtas „ Republika”.

21.05.01.

Aldis ir atradies. Viņš ir aizgājis pie narkologa un izies ārstēšanās kursu. Tas ir obligāts nosacījums, lai viņš varētu piedalīties pasākumā. Domāju, ka pēc kāda laika – cerams, ka pirms Horna raga – Aldis mums varēs pievienoties.

Nu, kāpēc visi labie mehāniķi ir alkoholiķi?