03.08.01.
Visas
iepriekšējās dienas Jānis taisa filmu. Iet samērā grūti, bet beigu iznākums
nemaz nav tik slikts, tikai Māris visu ierunāja aizkapa balsī.
Jānis taisa filmu |
Vakar
bijām uz Koridu. Iespaidi ir pretrunīgi, bet kopumā man laikam tomēr nepatika.
Skats uz vērsi ir pārāk nožēlojams. Toreadori gan ir ļoti graciozi un drosmīgi.
Viens tika paņemts uz ragiem un tomēr atkal stājās pretī vērsim. Mēs tomēr
izlēmām, ka vairāk uz Koridu neiesim. Biļete maksāja ap 40 USD.
Korida |
Šovakar, ja dabūsim
degvielu iesim tālāk uz Gibraltāru. Prognoze ir normāla.
Izdevās dabūt
degvielu zvejas ostā par lēto cenu, uzrādot Latvijas Ārlietu min. kvotu. Papīrs
noderēja. Ejam uz Gibraltāru.
04.08.01.
Naktī
bija pilnīga flaute. Dienā tikai ap pusdienlaiku sāka veidoties NW. Sākām iet
ar burām. Pēc dažām stundām pūta jau 5 Bft. Skrienam ar 5 mezgliem.
05.08.01.
Laiks
bez izmaiņām. Skrienam ar 6 mezgliem. Pēcpusdienā sāk celties vilnis.
Šodien
sāku rēķināt mūsu grafiku. Ņemot vērā pat vislabāko variantu iznāk, ka ejot uz
Tobago mēs zaudējam no 2-4 nedēļām. Līdz ar to, mēs zaudējam derības ar
Lembergu (kas man ir sīkums), bet galvenais nezinu kā mēs pārvarēsim 2000
jūdzes pret Gvajānas straumi un valdošiem vējiem. Tādēļ jau paspīdēja doma, ka
mēs varētu neiet uz Tobago. Šodien to darīšu zināmu arī Dzintrai. Iespējams, ka
viņa tad varētu atbraukt uz Montevideo un mēs varētu pavadīt kopā kādas divas
nedēļas arī Buenosairesā.
Vakarā
sāk iepūst stingrāk. Pirms pusnakts izlemju sarēvēt šoneri, jo brīžiem pūš
30-33 kn.
06.08.01.
Sarēvējam
laikā. Pēc pusnakts jau tika piereģistrēts ātrums 37 kn., jahtas ātrums 8.88
kn.
Uz
rīta pusi vējš atkal pielūza uz 6Bft un sākās migla. Līdz San Vinsenta ragam
vēl 100 j.j.
Visu
laiku noejam ar burām. Tikai 20 j.j. pirms raga palaižam motoru, jo viļņi vēl
ir lieli un vējš ir vājš fordaks.
07.08.01.
Piecos no rīta apņemam San Vinsentes
ragu. Vēl kādu laiku paskrienam ar burām un tad vējš beidzas. Uzlec saule un
sākas vasara – flaute.
Interesanti, ka vakar visu dienu
diezgan strauji kritās spiediens no 1027 uz 1019, un līdz ar spiedienu nokritās
arī vējš. Tātad, ļoti augsta spiediena frontē pūš patstāvīgs, stiprs vējš ap
6Bft un pārejot tam uz normālu spiedienu vējš beidzas. Galvenais ir cik strauji
spiediens mainās.
Kadisas līcī satiekam slaveno trimarānu
FILA. Praktiski flautē (vēja ātrums 3kn) viņš tomēr gāja ar kādiem 4 mezgliem.
08.08.01.
Ap sešiem vakarā ienākam Gibraltārā.
Jūtos šeit kā mājās. Harbour masters mani šeit jau atceras. Neslēpšu, ka tas ir
patīkami.
09.08.01.
No rīta Aivars sāk krāmēt ledusskapi
un atklājas, ka 2/3 no gaļas, kas atrodas saldētavā apakšā nav sasalusi un ir
sabojājusies. Smaka ir drausmīga. Izmetam visu gaļu ārā. Neviens nebija
iedomājies, ka sablīvējot ar jēlu gaļu pilnu saldētavu ārpuse sasalst
izveidojot siltuma izolāciju un visa gaļa vidū joprojām ir mīksta (nu jau
veca).
11.08.01.
Turpinām stāvēt Gibraltārā. Šeit
turpinās vētra 8Bft. Ļoti stipras brāzmas ostā. Mēs turpinām strādāt un arī
filmēt. Šodien Rīgā rādīja mūsu otro filmu, kas īstenībā ir mūsu pašu pirmā
filma uz laivas. Atsauksmes no Rīgas ir labas. Man par to ir brīnums, jo nekas
jau tur nav.
Es no rīta aizeju uz pilsētu nopirkt
kaut ko Dzintrai. Atrodu tik vienu daudz maz līdzīgu kreklu, kādu gribēja
Dzintra, ar trijiem mērkaķīšiem. Par cik krekls nebija īsti tāds, kādu Dzintra
gribēja, tad nopirku viņai vēl sudraba Gibraltāra mērkaķīti. Līdz ar to mēs
atbalstījām Gibraltāra mērkaķu uzturēšanu.
12.08.01.
Šodien atbrauca Aldis un pēc dažām
stundām aizbrauca Aigars. Aldis kā jau Aldis tūliņ ķērās pie darba un jauca ārā
gultni. Tur atklājas brīnumu lietas. Visas nelaimes cēlonis ir tas, ka ir
pārplīsis vidējā gultņa iekšējais apvalks. Ļoti rets gadījums tik lielam
gultnim. Tas ir sācis sadalīties un kāda daļa ir iekļuvusi trešajā – galvenajā
gultnī un tas ir sabrucis pilnīgi. Lodītes ir sadalījušās četrās daļās. Tagad
mums ir jāmeklē atkal jauni gultņi. Par cik šeit ir kuģu remonta rūpnīca, tad cerams, ka šādi
gultņi varētu būt pieejami. Rīt Māris dosies tos meklēt. Tagad jau nu gan
Tobago atkrīt pilnīgi, jo mēs jau kavēsim divas nedēļas. Dzintra man arī
atsūtīja cerīgu vēstuli. Es domāju, ka tagad, kad viņai ir jādarbojas, viņai
būs vieglāk pārdzīvot šķiršanos. No Māra dabūju bildi, kur mēs abi sēžam pie
viņa dārzā. Pieliku to pie sienas, pie stūrmaņa galda, kur es pavadīšu vēl 21
mēnesi.
Labi ka Aldis ir atkal ar mums, jo
līdzvērtīgas maiņas, kā mehāniķim, viņam nebija. Tagad arī atklājas, ka
degvielas filtrs jau ir pilns ar ūdeni un viens ģenerators jau ir izļurkājies
savos stiprinājumos. Aldim šo nedēļu būs ko norauties. Mēs gan arī tagad labi
pastrādājām – uzlikām vantīm aizsargus, remontējām klāju un eļļojām. Jānis
taisa jau nākošo filmu.
14.08.01.
Turpinām ņemties ar klāju. Šorīt
sašuvu tentu virs kokpita ahtera kajītē (sev un
Mārim), uzstādīju divus ventilatorus. Šodien aizgāja arī Inmarsats Mini-M.
izrādās, ka vajag to izslēgt un atkal ieslēgt pa jaunu (tas laikam ir vienīgais
Inmarsat remontēšanas veids).
Pirmā firma, kur meklējām gultni
vakar, šodien mums pateica, ka tāda gultņa Spānijā nav. Māris atrada citu
firmu, kura pateica, ka gultnis ir Seviļā. Tas ir tepat netālu. Viņi to var
piegādāt ceturtdien no rīta. Cerēsim, ka mūs nepiemānīs.
Šodien jau bija viens neliels
konflikts starp Māri un Kasparu. Nervi sāk uzvilkties, tādēļ ka neiet kā vajag
un šeit arī nav sevišķi ko darīt. Konflikts radās tādēļ, ka Kaspars Mārim
uzreiz nebija iedevis kaut kādas zāles. Mārim sākās parastās dienvidu kaites –
caureja un izsitumi.
Lai nedaudz atslābinātu atmosfēru
Māris nolemj rīt taisīt ieniršanu. Uzzinām, ka niršanas vietas šeit ir tālāk
aiz mola.
15.08.01.
Ap 12 izbraucām ar Viesturu un
Kasparu pie moliem nirt. Ārā bija tik lieli stāvviļņi, ka mēs piesmēlām laivu un atgriezāmies atpakaļ.
Šodien Aivaram ir 50 gadu jubileja.
Vakarā uztaisījām nelielu
pasēdēšanu. Māris piedāvāja Aivaram pēc brauciena atrast naudu foto izstādei.
Izstādi varētu rīkot kopā ar Māra grāmatas prezentāciju. Atceros ziemā Māris
teica, ka vispār nevajag pirkt fotofilmas un, ka izstāde tas ir ļoti dārgi.
16.08.01.
No rīta braucam nirt. Jūra ir
mierīgāka, bet viļņi tur laikam ir vienmēr. Man nekas nesanāca. Svara bija par
maz un es nevarēju noiet zemē. Gāju ar galvu pa priekšu, bet tad nevarēju
izpūsties un iedūra galvā. It kā sāka trūkt elpa, pazaudēju orientāciju un
nedaudz sapsihojos. Piepūtu vesti un augšā. Biju nogājis uz 10m. augšā gandrīz
pazaudēju jostu, jo izrādās, ka šī sprādze netur tādu svaru (16.8 kg). Tālāk
nekas neiznāca un braucām atpakaļ.
Māris aizbrauca pēc gultņiem.
Gaidījām ilgi un izteicām dažādus minējumus. Beidzot parādās smaidīgs Māris ar
paciņu – gultņi ir. Nelaime, ka Aldis ir tāds savārdzis. Viņam iznāca strauja
klimata maiņa un viņš saaukstējās. Kaspars viņu vakarā sabaroja ar zālēm un
šodien viņš tomēr ķeras pie darba.
Darbs Aldim palīdz. Jau ap diviem
gultnis ir gatavs un es varu palaist dzinēju un izmēģināt. Izliekas, ka viss ir
kārtībā. Veicam pēdējos gatavošanās darbus. Oskars pat nokrāso štoslīsti.
Māris, Jānis un
Kaspars vakarā ap 7 nolemj braukt ienirt neskatoties uz sliktajiem apstākļiem
šorīt. Viņi izmeta enkuru pie rifa un Jānis pirmais ielēca ūdenī, neskatoties
uz lielo bēguma straumi. Viņu aiznesa prom kādus 30m un Māris metās pār bortu
viņam pakaļ. Abi pazūd Kasparam gandrīz no skata. Kaspars nevar pacelt enkuru,
jo tas ir ieķēries. Beigās Kaspars paceļ enkuru un panāk abus neveiksmīgos
peldētājus. Šoreiz viss beidzas laimīgi, bet man būs jārunā ar Māri, jo tā
laikam darīt tomēr nevarēs.
Šodien salaboja arī e-mailu serveri
un mēs atkal varam saņemt ziņas no mājiniekiem. Liekas, ka Dzintrai viss iet
labi un tas priecē. Es ar mierīgu sirdi varu doties tālāk.
Konamda gatava startēt pārgājienā apkārt pasaulei. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru