Madeira

17.08.01.

            No rīta pa trim stundām savācamies un jau 10tos ejam pie degvielas steķa. Paņemam pilnu bāku degvielu pa 22 pensiem litrā un 11tos atejam beidzot tālāk.

            Bija paredzēta filmēšanās Gibraltāra līcī, bet bija pa lielu vilnis un arī vējš sāka pūst līdz 24 kn. Pacēlām laivu un atlikām to līdz mierīgākam laikam.

            Startējam šaurumā samērā neveiksmīgi, jo straume ir pretī. Reizēm tās ātrums sasniedz pat 3 kn. Labi, ka jānomoka tikai 10 j.j.

            15:40 mēs apstājamies uz vietas, kaut arī mūsu ātrums pret ūdeni bija 4,5 kn.

            17:00 sākam kustēties.

18:30 apņēmām Tarifas ragu, bet straume vēl joprojām ir pretī. Šoreiz Gibraltārs iet ļoti smagi.

            Vakarā sāka vaktēt Oskars ar Aldi. Kā jau vienmēr Aldim veicas ar zvejniekiem. To bija milzīgs bars un Oskars izlēma apiet tos pa labo pusi. Nācās noiet liekas 4.j.j. Bet lēmums īstenībā bija pareizs, jo maisīties zvejniekiem pa vidu ir nevajadzīgs risks un stress.

18.08.01.

            Esam okeānā. Vējš ir ļoti lēns un bez motora palīdzības mēs ejam tikai 2.j.j. Domājām uzlikt lielo genoa, bet štagai atkal ir ārā skrūves un tādēļ esošo buru mēs nevaram noņemt.

            Pēc pusdienas vējš sāk pieņemties un mēs eleganti ejam ar 7 mezgliem.

            Vakarā saņemam pastu un pilnīgi negaidīta mums ir šokējoša ziņa, ka Aldim ir mirusi māte. Dabīgi, ka darīt šeit neko nevar, tas ir jāpasaka Aldim.  Aldis to uzņem  normāli, kā jau tam arī jābūt. Aizlidot viņš nekur nevar. Vienīgais, ko varam darīt, ir izmaksāt pabalstu Ņinai 300,- Ls.

19.08.01.

            Viss turpinās pa vecam. Vējš arī, paldies dievam, ir stabils.

            8:45 notika liels notikums, mēs uz jahtas izvilkām pirmo zivi. Pēc brokastīm sāka tirkšķēt spole. Oskars pieskrēja klāt un sāka vilkt. Jahtas ātrums bija ap 5,5 mezgli.

            No sākuma Oskars velk, bet Aldis saka, ka kaut kāds sūds vien būs uzķēries uz āķa. Kad Oskars vairs nevarēja pavilkt, lieta kļuva nopietnāka. Aldis grieza spoli, kura nonāca no kāta, jo neviens nopietni to nebija savācis. Oskars vilka auklu ar rokām (cimdos, protams). Kad parādījās pati zivs, tad lieta kļuva pavisam nopietna. Aldis veiksmīgi aizkabināja zivi ar ķeksi aiz žaunas un uzcēla uz klāja. Zivs bija 1,30m gara. Svars gan nebija liels, jo viņa bija plāna. Aldis viņu nosita ar āmuru. Tā bija mūsu pirmā zivs uz jahtas. Noēdīsim viņu pusdienās (jādomā, ka ēdama).

20.08.01.

            Zivs vakar bija laba un pietiekoši daudz, lai pietiktu vēl šodien brokastīs. 

            Naktī vējš nolūza un divas reizes laidām motoru.

            Aldis atrada, kur tek eļļa un tas nav nekas nopietns, tā ir šļauka, kura būs jāizgatavo jauna.

            No rīta nāca virsū melni mākoņi un izskatījās pēc lietus, kas šajā rajonā ir reta parādība. Kad mākoņi pienāca klāt, tad izrādījās, ka tā ir bieza migla, no kuras gan mēs tāpat kļuvām slapji. Vējš pastiprinājās minimāli. Pēc stundas viss bija pāri, bet laiks palika apmācies.

            Pēcpusdienā redzēju pirmo bruņurupuci.

22.08.01.

            Kā jau pēc grafika ir paredzēts, mēs tuvojamies Madeirai. Salas aizvējā, vairāk no viļņa, mēs nolaižam laivu un fotografējamies ar visām reklāmām un burām.

Madeira ir augsta (1810m) un skaista sala, jau no pirmā acu uzmetiena.

Ienākam ostā un redzam, ka daudzas jahtas stāv pirms marīnas uz enkura. Mēs gribam ieiet marīnā, bet mums jau pie ieejas rāda, lai mēs arī ejam uz enkura. Marīna ir piepildīta. Šeit stāv arī ceļotāji, kuri ar visu ģimeni dzīvo uz jahtas.

Šeit mēs arī uzzinām, makšķernieku veikalā, ka mēs esam noķēruši doradu. Tā ir populāra okeāna zivs. Pēc fotogrāfijām ir redzams, ka šeit ķeras arī lielas zobenzivis. Ejot prom mēs to arī pamēģināsim.

Šovakar  satikām Santu Farin (Elnioni). Kopā pasēdējām krodziņā un apspriedām, kā labāk pavadīt laiku Madeirā.

Saprotams, ka arī mēs stāvam uz enkura.

Vēlāk aicināsim Farin ģimeni arī ciemos pie mums.

Santa ar savu vīru iepazinusies starp citu Rīgā – Zīgerista veikalā, kur viņš ir strādājis.

23.08.01.

            Šodien, kā jau pirmajā dienā ostā, mēs strādājam. Māris atkal brauc sagādē. Mums vajag eļļas šļauku un vēl šādus tādus sīkumus. Viss pagaidām risinās normāli.

24.08.01.

            Vakar vakarā Mārim kāpjot uz jahtas ūdenī iekrita mobilais telefons. Šorīt no paša rīta Māris ar Kasparu taisās nirt un atrast to.

            Vakar bija humors ar vietas noteikšanu, kad telefons iekrita. Tika ņemti kompasa peilējumi. To ieteica Oskars. Tad tika ņemtas koordinātas pēc GPS. Beigās es ieteicu, manuprāt, visloģiskāko risinājumu – iemest mazo enkuru ar piesietu kaniņu vietā, kur mēs pašlaik stāvam.

Ienirstot, telefons tika atrasts praktiski bez problēmām. Māris viņu redzēja jau ejot lejā. Tātad tas nozīmē, ka šim gadījumam ir atstrādāta sistēma. Cerams, ka nenāksies lietot to bieži.

25.08.01.

            Vakar vakarā beidzās dzeramais ūdens. Šorīt no rīta uzreiz dodamies pie kluba stūra pēc ūdens un degvielas. Ieiešana pie steķa atmuguriski, jo klubs ir absolūti pilns divos korpusos. Ejot ar priekšu var vienkārši kādam izbadīt acis ar bugšpritu. Apgriešanās nav iespējama. Lejot degvielu mums nenostrādāja pistole un pārlējām pāri. Piebrauca policija, bet labi, ka vainu uzņēmās uzpildītājs, jo pistole ir viņa atbildība.

            Pēc ūdens uzpildīšanas, neslēdzās ārā ūdens sūknis. Labi, ka vaina bija neliela, mikroslēdzis bija pilns ar ūdeni un nepārtrauca ķēdi. Samazināju spiedienu sistēmā, lai labāk tur krānu blīves un lai uz sūkņa arī nav tik liels spiediens.

            Aizlaidām ātri ar Viesturu uz pilsētu. Pa veikaliem un paēst.

         Atbraucot izrādās, ka ūdens sūknis tomēr ir pagalam galīgi. Ir caura membrāna un pilns motors ar ūdeni. Pēc visa spriežot, iznāks atkal vienu dienu kavēties, jo pirmdien diez vai varēs dabūt jaunu sūkni.

           Deviņos vakarā pie mums ciemos atbrauc Santa ar savu vīru un dažiem Madeiras radiem. Iedzeram dažus kokteiļus un apspriežam nākotnes plānus.

26.08.01.

            Beidzot man ir brīvdiena. Kopā ar Viesturu, Kasparu un Aivaru ņemam mašīnu un dodamies kalnos. Uzbraucām pašā augstākajā kalnā 1810 m.

 To var uzbraukt ar mašīnu, tālāk līdz 1860 m ir jāiet ar kājām 5km un to mēs dabīgi nedarījām. Daba līdzīga Kanāriju salām. Virs 1000 m sākas, kaut kas līdzīgs kā Latvijā. Šī zona parasti ir mākonī un sajūta ir kā Latvijā rudenī. Taisni gribas iet sēnēs. Augstāk ir kā Igaunijā. Tur ir klajāks un aug kadiķi, vai arī kas līdzīgs. Šīs vietas ir iecienījuši vietējie un rīko šeit piknikus ar galdiņiem un ēšanu.

No augšas nobraucām salas ziemeļu pusē un paēdām. Kā jau vienmēr gliemežus.

        Braukšana šeit ir sūra. Mašīnīte mums maza – Nissan Micra. Kad mēs ar Kasparu kāpjam ārā vai iekšā, tad visi uz mums skatās. Visu laiku jābrauc ar otro ātrumu. Arī lejā no kalna, lai bremzes nesakarst.

            Bija pat viena tāda vieta, kur mēs netikām augšā arī ar pirmo ātrumu. Vieta ir smuka, bet jau gribas rīt atkal doties tālāk.

Filmēšanas nolūkos dažiem cilvēkiem Santa uztaisīja frizūras (viņa strādā par frizieri).

27.08.01.

            No rīta Māris dodas pie Santas uz darbu pēdējā filmēšanā un tad pēc ūdens sūkņa.

            Ūdens sūknis ir, bet uz 12V. Nolemju ņemt. Nākas pārlikt sūkņa ķēdi uz 12V rācijas akumulatoriem. Tas nemaz nav tik slikti, jo 12V akumulatori mums tiek noslogoti tikai ar UKV un SSB rāciju. Kuru es slēdzu iekšā reti.

       Pārslēgšana nesagādāja lielas pūles, kaut gan neiztikām arī bez kurioziem. Es izveidoju sadali un saku, ka sūknim ir jāiet, bet Aldis bļauj man no motorrūmes ka nav sprieguma. Es saku, ka viņš nemāk mērīt. Beigās izrādās, ka es jau vēl neesmu pieslēdzis vadus sadales panelī. Kad pieslēdzu, sūknis sāka strādāt un tūliņ arī apklusa. Tagad ņemas Aldis un es skatos. Izrādās, ka nav atgriezts krāns aiz sūkņa un spiediens tiek pacelts momentā.

    Beigās viss ir kārtībā. Ir arī nopirktas jaunas skrūvspīles to vietā, kuras Aldis vakar salauza un ir pielikts arī makšķerkāts uz kronšteina, kā nākas. Varēsim ķert rīt lielās zivis.