Remonts brazīļu stilā.

 02.11.01.

         Turpinām palēnām strādāt. Pie Brazīlijas sistēmas var diezgan ātri pierast. Es pilnīgi saprotu Jurgenu, kurš jau vairs nekur nesteidzas.

         Esam izņēmuši ārā buksi. Esam nokrāsojuši ūdenslīniju vienā bortā. Esam atdevuši remontā atkal ledusskapja vadības bloku. Viss notiek ļoti palēnām, bet mums jau arī nav kur steigties, jo vārpsta būs gatava tikai pēc nedēļas. Un par cik šeit ir Brazīlija, tad varētu būt vēl vēlāk.

         Vakar uzrakstīju mammai vēstuli. Būšu atsācis rakstīšanu. Tas man pašam patīk. Ja tas noderēs vēl kādam, tad varbūt var padomāt par to, kā uzrakstīt vēl kaut ko.

         Šodien pazvanīja Birkavs un apstiprināja, ka viņi ar Dzintru un Aldi Kušķi ieradīsies Horna ragā. Ja Dzintra ar mums apbrauks Horna ragu, tad tas gan izveidos viņai labu imidžu.

03.11.01.

         Šorīt no rīta sataisījāmies ar Aldi braukt uz pilsētu, uz jahtu veikaliem. Bet izrādījās, ka viens velosipēds ir totāli salocīts un viņam ir norauts mazais zobrats. Atkal neveiksminieks Jānis. Viņš gan saka, ka tas ir noticis vienkārši braucot, bet es nezinu, kā ir jāmin pedāļi, lai saliektu rāmi. Sākām remontēt velosipēdu, kad parādījās Melita (šejienes latvieša sieva). Izrādās, ka mums ir jādodas viņai līdzi uz vienu vasarnīcu, lai pārsteigtu Rīgas latviešus, kas 7 no rīta ir ielidojuši San Paulo.

         Atlidojusi Tamāra un mūsu Bauskas Sarmīte. Māris pēc vakarnakts piedzīvojumiem bija maksimāli saguris, un tādēļ bija jābrauc man. Kaspars jau vienmēr gatavs braucējs, bet vienam no vadības arī jābūt klāt.

         Satikāmies, parunājāmies, bet nav jau par ko runāt. Atlidojušajiem jau par visu šeit ir: ak un vai, bet mums jau pārsvarā tā Brazīlija ir līdz kaklam. Domāju, ka paši šejienes latvieši arī nav sevišķi priecīgi par šīm latvju delegācijām.

         Šeit jau ir arī tādi latvieši kā pie mums nāca Amerikā. Vakar 11 vakarā iegāzās divi vietējie kopā ar mākslinieku no Latvijas. Pilnīgi skaidrs bija, ka viņi vienkārši gribēja iedzert un ja iespējams, tad arī pārgulēt. Mēs izlikāmies, ka mēs to nesaprotam un tā mums izdevās no viņiem atkratīties.

         Ar dzeršanu jau mums ir pašiem sava problēma. Mums Viesturs ar Kasparu katru vakaru izdzer pa vienam polšam. Māris nezina ko darīt, es arī. Vakar Māris nolika pie sevis visus šņabjus. Šodien Kaspars staigā galīgi saīdzis. Laikam jau kaut ko nojauš, bet viņš ir jocīgs cilvēks. Tagad viņš speciāli un uzsvērti runā par dzeršanu un, ka visu laiku vajadzētu iedzert. Nezinu, ko viņš ar to grib panākt. Vai tiešām viņš domā, ka jebkuru cilvēku var pataisīt par savu pudeles brāli. Un vai viņš ir pārliecināts, ka Mārim ir tik slikta veselība, ka viņa vieta uz jahtas ir absolūti droša. Man liekas, ka viņam nāksies rūgti vilties savās spējās.

04.11.01.

         Visu dienu līst lietus. Nekādus lielus darbus darīt nevar. Bakstāmies pa sīkumiem. Aldis ieurba kingstonu, saremontēja velosipēdu. Papildus nobalstījām jahtu. Gatavojamies šonakt noliet fekāliju ūdeņus. Tanks ir pilns. Mums, kaut kā pa nakti ir jāsakombinē šļauka no jahtas līdz ūdenim un klusām tas jāizdra. Ja mūs pieķers, tad būs lielas ziepes.

Rīt no rīta ar Aldi laidīsim  uz pilsētu.

Milda remontā

05.11.01.

         Šodien samērā veiksmīga diena. Lietus vairs nelīst, bet saule ārā vēl nespīd. Mēs ar Aldi, ar riteņiem, aizbraucam uz Guaruju, uz tās tehnisko galu, kur atrodas dažādi tehnikas veikali un arī jahtu veikals. Braucam pēc detaļām, kurus mēs arī atrodam. Jāsaka atklāti, ka nobraukt ar sporta velosipēdu kādus 12 km nav nemaz joka lieta. Pakaļa uz šaurā beņķa ir pagalam.

         Šodien ir uzkrāsota arī ūdenslīnija un mēs ķeramies klāt korpusam. Notīrījām vietas, kur krāsa ir saplaisājusi. Rīt, ja nelīs lietus, varēs gruntēt ķīli.

         Māris šodien pasūtīja arī nerūsošo loksni enkura vietai par 15 USD.

         Pats galvenais, ka mēs bijām runājuši, ka vajadzētu, joka pēc, mēģināt samainīt riteni pret kaut ko citu. Māris ar Jāni bija iebraukuši vienā darbnīcā un tiešām apmainīja saliekamo velosipēdu pret normālu sporta riteni ar 21 ātrumu un piemaksāja tikai 20 reālus (7 USD).

         Vispievilcīgākais mūsu krievu ritenim izrādījās, tas ka ritenis ir saliekams. Tas saimniekam esot ļoti iepaticies. No sākuma viņš tikai esot baidījies, ka Māris grib mainīt un vēl dabūt naudu no viņa. Kad viņš saprata, ka naudu taisās vēl piemaksāt viņam, tad viņš esot bijis tūliņ ar mieru. Viņš vēl pat sporta ritenim uzlika citu pakaļējo riteni, jo iepriekšējais nedaudz meta.

08.11.01.

         Kuģi būsim jau nokrāsojuši. Vakar noņēmos ar krāsas ieguvi. Karti veikalā neņēma pretī, bet bankomātā beidzās nauda. Noskraidījos pēc naudas pus dienu, jo  šeit nekur nav automātu uz VISA karti. Beigās viss jau tika izdarīts, tikai atkal sapūta muguru. Sasvīdis braucu taksī ar vaļēju logu. Šodien staigāju kā invalīds.

         Šodien notika brīnums un atbrauca Mauro vīri un paņēma asi. Kad būs gatava, to no viņiem nevarēja saprast. Bet tomēr kaut kas notiek. Vakarā varbūt atnāks Eduardo un tad uzzināsim kaut ko tuvāk.
Strādāt šeit ir grūti. Reizēm gribas visus pasūtīt pie velna, bet tā īsti uz brazīļiem sadusmoties nevar. Reizēm tu no rīta kāp no laivas dusmīgs un ej uz ofisu lamāties. Pretī nāk smaidīgais Batata ar vienīgo angļu teicienu uz lūpām: - "Hello my friend!". Viņš vienmēr apjautājas, kā man patīk Brazīlija. Kad saku - Brazīlija ir skaista zeme, viņš atbild: - "Kādēļ tad jūs gribat braukt prom? Dzīvojiet un izbaudiet mūsu zemi un viesmīlību". Un pēc tāda ieveda ir grūti pateikt to sakāmo, kas tev bija prātā, kad kāpi zemē no jahtas.
Viņam viegli runāt par viesmīlību, jo mēs maksājam par katru nostāvēto dienu šeit. Jo ilgāk stāvēsim, jo vairāk viņš saņems no mums.

11.11.01.

         Vakar mums atveda gatavu asi. Gaidām buksi. Bukse esot atvesta, bet neesot īstais izmērs. Plkst. 4 atved atkal vienu buksi, bet arī tā ir 1,5 mm par resnu un 15 mm par garu. To nav grūti novirpot, bet pārpratuma pēc bukse nav aizvesta Mauro, bet gan mums. Zvanam Mauro (ir atnācis Eduardo). Viņš jau braucot pie mums. Vienīgi brauc viņš ne jau bukses dēļ, bet tādēļ, ka Batata  organizē Brazīlijas – Latvijas draudzības vakaru ar gaļas ēšanu un alus dzeršanu. Tomēr, mēs tur satiekamies un viņš dabīgi apsola, ka virpotājs strādās svētdienā un visu izdarīs. Tas gan laikam būtu Ginesa rekordu grāmatas cienīgs notikums.

 Brazīlijas - Latvijas draudzības vakars. Batata.

Gaļa, gaļa, gaļa ...



         Vakar, tomēr, bija ražīga diena. Jānis atveda bleķi enkura klīzei. Domāju, ka sagāde ir viņa īstais aicinājums. Aldis pukstēdams un lamādamies to bleķi gandrīz jau pielika. Trūkst tikai dažas skrūves.

         Noskaidrojās arī ledusskapja lieta. Iespējams, ka ir izstrādājies ledusskapja resurss un mums nāksies domāt par ko jaunu. Vaina ir gan vadības blokā, gan kompresorā. Varbūt Eduardo izdosies, kaut ko izdomāt, bet tas nebūs uz ilgu laiku.

         Pašlaik ir jau pusdienas laiks un nekas ar virpošanu, laikam, nenotiks. Brīnumi šeit nenotiek.

         Un, tomēr, plkst. 13 atbrauc Mauro un aizveda virpot buksi. Gatava būs rīt 9:00.

12.11.01.

         Buksi atveda pusē desmitos. Novirpota bija nepareizi. Parādījām virpotājam, kā ir jāvirpo. Viņš saprata un pēc pusstundas viss bija kārtībā.

         Mēs metāmies virsū un ap vieniem mums jau ass bija iekšā, propellers virsū un stūre klāt. Esam gatavi iešanai ūdenī.

         Vīri sāk ņemt apakšā ārā čokus. Pēkšņi sajūtu triecienu un jahta spēcīgi nošūpojas. Gāju tai brīdī pa jahtas klāju gar bortu un labi, ka blakus bija vantis un es pie viņām noturējos. Nebūtu labi nokrist no krastā izceltas jahtas klāja uz betona. Vienu brīdi likās, ka jahta apgāzīsies. Tomēr noturējāmies. Oskars no apakšas ziņo, ka skraberis nokrita no domkrata. Izkrita ārā daži kluči, bet liekas, ka viss beidzās laimīgi. Turpinās jahtas nolaišana ūdenī.

         Esam ūdenī. Aldis ziņo, ka motorrūmā nāk iekšā ūdens. No sākuma domāju, ka tas nav nekas briesmīgs, bet ūdens sāk nākt iekša aizvien straujāk. Nav laika skaidrot, kas par lietu. Aldis uzstāda sūkni, bet es dodos krastā, lai paskaidrotu Batatam, ka man vajag skraberi atpakaļ ūdenī un, ka es gribu, lai mani ceļ atkal ārā. Tas aizņēma pusstundu, bet izdevās. Ūdens jau sāk kristies, bet mēs paspējam tikt uz skrabera un mūs sāk vilkt ārā.

         Secinām, ka ūdens nāk iekšā kreisā kajītē zem kojas. Kad mūs izvelk no ūdens, tad kļūst skaidrs, ka ar otro kluci no priekšas ir ielauzts borts. Kritiena laikā klucis sagāzās uz sāniem un, kad jahta nāca lejā, tad ar stūri iespiedās korpusā. Šī vieta atradās tieši starp brangām.

         Izdodas paskaidrot Batatam, ka tā ir viņa zēnu vaina. Viņš no sākuma tam negrib ticēt, jo pašu notikumu viņš neredzēja.

         Ap pieciem vakarā, atkal esam ārā un varam sākt remontu. Aldis izkaļ caurumu, kas izrādās apm. 20X20 cm. Uzjaucam betonu un aizbetonējam. Tagad mums ir jāgaida vairākas dienas, kamēr betons nostrādās un tikai tad varam likt virsū epoksīda slāni.

         Ziņojam par visu Mārim.

13.11.01.

         Turpinām remontu un kārtojam jahtu. Esam pabeiguši enkura bleķa uzlikšanu. Atnāk Eduardo un Haraldo. Ar viņiem kopā aizejam pie Batatas, lai ar tulka palīdzību noskaidrotu visas lietas. Viss ir kārtībā tādā ziņā, ka Batata atzīst verftes vainu un ir ar mieru apmaksāt skādi. Cik daudz teikt es nezinu, jo reāli izņemot morālos zaudējumus un ceļojuma aizkavēšanos mums nekas daudz naudā neaiziet.

         Daži saka, ka ferrocementa korpuss ir slikts. Bet šajā gadījumā jebkurš cits korpuss prasītu daudz lielāku remontu, bet GRP korpusu varētu izmest ārā. Katrā gadījumā viņš nekad neatgūtu agrāko stiprību.

         Neskatoties uz visu to, uz brazīļiem nevar dusmoties. Šodien nāca daudzi burātāji un skatījās mūsu bojājumu un izteica līdzjūtību. Viens pat atnesa un uzdāvināja mums superepolīmi, kas nostrādā zem ūdens. Nu ko lai saka, laipni cilvēki, bet strādāt gan nemāk.

14.11.01.

         Gaidām kamēr sacietēs betons. Apdarām sīkos darbus. Rīt šeit sākas lielie svētki un neviens vairs nestrādās.

         Šovakar bijām ciemos pie Haraldo. Ļoti jauks cilvēks. Vēl ir dzīva viņa māte, kurai ir jau 90 gadu. Viņa perfekti runā latviski, kaut gan Latvijā nekad nav bijusi.

         Māris atsūtīja faksu ar samērā neskaidriem rīkojumiem. Rīkosimies, kā krievu armijā – nogaidīsim, jo varbūt nāks komanda - atlikt.

16.11.01.

         Mēs remontu esam beiguši un esam gatavi iet atkal ūdenī. Jau ap diviem strādnieki sāk rosīties ap skraberi. Šoreiz mazais meistars un Batata stāv klāt. Darbības notiek ļoti uzmanīgi. Ūdenī vēl nevienu jahtu šeit laikam tik lēni nav laiduši. Ielaižot jahtu līdz pusei ūdenī nez kādēļ tiek ņemti ārā čoki. Vai tiešām viņi domā, ka jahta var ielūzt no tā, ka ahteris pa strauju ceļas augšā. Beigās ratus vairs pa dubļiem nevar pavilkt un tāpat nākas jahtu atkal pavilkt pa kādiem 5 m krastā un, tad ar švunku ar diviem traktoriem vilkt iekšā.

         Ap četriem beidzot esam ūdenī. Piesienam jahtu, pasēžam kokpitā, pavisam cita sajūta atkal pēc trīs nedēļām uz ūdens.

         Pēkšņi bļāviens krievu mēlē no motorrūmes. Atkal nāk iekšā ūdens. Metos motorrūmē. Tek no kreisā borta. Domājam, ka vēl kaut kur ir plaisa. Raujam ārā visas parpalas no bilžām. Tad Aldis atviegloti nopūšas. Ūdens izrādās tek no atsāļotāja. Tur ir atstāts vaļā kingstons un atsāļotāja skalojamais trauks nāk pāri jau kādu stundu. Nu paldies Dievam, ka nav jāskrien pie Batatas un atkal jāliek laist rati atpakaļ ūdenī.

         Bet mierīgi pasēdēt jau neiznāk ilgi, jo, kad gribam palaist Pandu (ģeneratoru), tad no motorrūmes iznāk dūmi un sprieguma nav. Šoreiz arī, laikam defektu atrodam ātri. Nodega kabelis starp ģeneratoru un kondensatoru bloku. To remontēšu rīt. Ar visiem uztraukumiem, tomēr, sajūta atkal ir laba. Esam uz ūdens un līdz ar to atkal esam noteicēji par savu rīcību un neesam atkarīgi no citiem.

Milda atkal ūdenī.

20.11.01.

         Sīkie remontdarbi turpinās. Pandai ir beigts impellers. Tādēļ jau arī bija problēmas ar to, ka uzvārījās dzesēšanas šķidrums. Ar to mēs mokāmies jau no Kabo Verdes. Šeit atkal tādus impellerus nevar dabūt. Labi, ka Jurgens mums uzdāvināja West Marine katalogu. Tagad mantas varēsim pasūtīt no ASV. Jurgens teica, ka nav nekādu problēmu, it sevišķi vēl ar Čīli. Varbūt, ka pasūtīšu sev arī Gill zābakus. Dārgi jau ir 270 $, bet tie man varētu kalpot visu atlikušo mūžu, un to man nāksies pavadīt Eiropā, kur bez zābakiem iztikt ir grūti.

         Jahtai galvenais ir jāpasūta arī kompresors. Vienīgi nezinu vai kompresoru var uzstādīt ledusskapī bez speciālista ar speciāliem aparātiem. Man liekas, ka mēs zaudēsim freonu. Bet, cerams, ka Ushuaiā būs kāds ledusskapju meistars.

         Rīt parādīsies Māris un laikam atkal ienesīs kādu nelielu jucekli mūsu tagad tik mierīgajā dzīvē. Viņš, kā aizbrauca tā ir ieciklējies uz kompresoru un tējkannu, un laikam domā, ka pasaule ar viņa aizbraukšanu ir apstājusies. Mums šeit jau sen ir jaunas problēmas. Un tieši mēs jau šeit visu laiku strādājam, bet viņš atpūšas.

22.11.01.

         Vakar vakarā atbrauca Māris. Stāstījām katrs savus piedzīvojumus. Tagad mums atkal ir uzrāviens, jo jūtams, ka drīz mēs pametīsim Brazīliju. Māris no Argentīnas atveda matē dzeršanas kultūru un traukus. Varbūt tagad visi sāksim dzert matē?

         Dzintrai nelaime – pazaudējusi savu dejošanas somu ar visiem atribūtiem. Uzmundrināju viņu kā vien spēju. Varbūt, ka izdevās. Drīz jau mēs satiksimies un tas būs pozitīvs moments.

         Uztaisījām pasūtījumu uz ASV uz West Marine kompresoram. Pie viena pasūtam dažādas personiskās mantas. Es no dārgajiem zābakiem atteicos, jo Dzintrai vajadzēs pirkt lietas dejošanai. Man viņai kāda dāvana Ziemassvētkiem arī ir jāatrod.

         Izlasīju Grenenberga interviju Rīgas Laikā. Viņi burā drausmīgos apstākļos. Es to pat nesauktu par burāšanu, bet viņš to uzskata par normālu lietu kārtību.

          Mates dzeršana ir diezgan interesanta. Trauku pieber pilnu ar Yerbas koka mizas tēju (izskatās kā siena smalkumi). Tad uzlej vārošu ūdeni cik nu tur var uzliet un dzer ar speciālu metāla trubiņu, kurai galā ir sietiņš. Slapjums tur ir viens malks. Kad to izsūc, tad uzreiz lej atkal virsū ūdeni un atkal dzer. Vispār visā tajā kaut kas ir. Tikai viņa ir rūgta. Bet dzer arī ar cukuru.

         Šovakar vēl atnāca atvadīties vācieši. Pasēdējām, iedzērām vīnu. Varbūt, ka vēl kādreiz tiksimies atpakaļceļā, jo viņi varbūt ies kaut kad uz Azoru salām.

         Bet mēs esam gatavi tālākam ceļam. Rīt plkst. 9 ejam paņemt degvielu un tad atkal ceļā.