Atkal ceļā.

23.11.01.

         Par cik tagad viss atkal ir atkarīgs tikai no mums, tad šeit bez kādas aizķeršanās mēs 8:50 atdevām galus no CINS. Aizgājām blakus uz Internacional Marine pēc degvielas. Tur mūs jau sagaidīja Haralds ar visu ģimeni. Uzpildījām degvielu. Benzīntanka saimnieks mums uzdāvināja 3 l pudeli ar paštaisītu cukurniedru šņabi – pinga. Pēdējās atvadas un mēs jau esam okeānā.

Mūs pavada Haralds ar ģimeni.

 

         Aldim šodien vārda diena. Tā viņam ir vislabākā dāvana, jo tieši viņš vissmagāk pārdzīvo nīkšanu krastā.

         Pēc dažām stundām jau atkal pārbaudījums. Nostrādā automātiskā ugunsdzēšanas signalizācija motorrūmē. Deg!? Nē, sakarsis blīvslēgs uz vārpstas. Jaunai vārpstai Aldis ir par stingru novilcis nesaeļļotu blīvslēgu un tagad tas uzkarsa. Lielākā nelaime, ka nokusa nost plastmasas eļļošanas caurule. To varam ātri salabot. Ejam tālāk.

24.11.01.

         Vēja nav. Ejam ar motoru. It kā viss ir normāli. Blīvslēgs vairs nekarst. Troksnis vai nu mazinās, vai arī es pie viņa jau esmu pieradis.

         Rīt ap pusdienas laiku jau būsim šķērsojuši šeit slaveno Sant Katarinas līci laikam galīgā bezvējā.

         Atliek uzrakstīt šādu frāzi, kad viss jau mainās. Ap vienpadsmitiem vakarā sāk strauji celties spiediens un 10 min laikā vējš pieaug līdz 24 mezglu ātrumam.

25.11.01.

         Tā jau man likās, ka tā nav īslaicīga parādība. Pēc pusnakts, par cik vējš pūš tieši no priekšas, izlemju iet okeānā. Vējš arvien pieņemas. Ejam ar vētras grotu un dzinēju. Ap pieciem no rīta ir laikam maksimums – reizēm pūš 33 -37 mezgli. Pēc sešiem 30 mezgli jau ir retums. Sāk nedaudz pierimt un mēs paceļam foku un pārmetam halzi uz kratsu. Vējš aizvien vairāk iet E un ap vieniem mēs jau esam savā kursā. Vējš gan vēl ir par asu, lai slēgtu ārā dzinēju.

         Tā redz Santa Katarina tomēr parādīja ko tas nozīmē. Ne velti šo līci sauc par Brazīlijas Biskaju.

26.11.01.

         Pa nakti vējš sagriezās uz E un mēs ejam ar burām. Bet tomēr visu dienu pūš starp 20 un 30 mezgliem. Tāda stulba situācija. Ne vētra beigusies, ne nebeigusies. Pus dienu līst stiprs lietus. Daudz kas ir satecējis slapjš. Debesis pelēkas. Nekas neliecina par pavasari 20-ajos platuma grādos. Ar Santosu nevar salīdzināt. Un kā vienmēr, kad ir šaubīgs laiks, tad nav laika prognozes.

         Šodienas pozitīvais ir tas, ka Olafs var dabūt tikai jaunu kompi. Māris piekrita man to nopirkt. Tagad jāgaida, kad Dzintra to atvedīs.

27.11.01.

         Vakar, pirms pusnakts, mūs noķēra pamatīgs negaiss. Viņš tuvojās ar lielu ātrumu un mūs burtiski aplenca. Kamēr es domāju par kuru pusi viņam iet garām, tikmēr viņš bija jau aiz muguras. Novācām buras, palaidām motoru un gaidījām.

         Vējš nevis pastiprinājās, bet pielūza un sāka līt lietus. Ejam ar motoru pa ģenerālo kursu. Lietus ir pamatīgs. Zibens te vienā te otrā pusē, te virs galvas. Gaisā jūtama stipra ozona smarža. Spiediens ceļas. Pēc divām stundām spiediens sāk strauji krist un vējš pakāpeniski pieņemties. Paceļam buras un apturam motoru. Pēc stundas vējš jau pieņēmās līdz 40 mezglu ātrumam. Skrienam ar astoņiem mezgliem. Tad vējš sāk griezties no E caur N ar W un pielūzt. No rīta viņš jau atkal sagriežas S un pūš ar ātrumu 20 – 28 mezgli.

         Šī acīmredzot ir tāda pati vieta kā Teksele Ziemeļjūrā. Šeit laiks nemainās. No šī sliktā laika var tikai aiziet.

28.11.01.

         Vakar pēc pusdienas vējš gan beidzot norima. Palika tikai vilnis. Mums izdevās ar motoru un vienu halzi tikt garām Rio Grandei. Šodien jau vēja nav gandrīz nemaz. Spīd saule. Ejam ar motoru.

         Jau divas dienas mums gaisā virmo ideja par tādu pašu platformu ahterī kā bija vācietim. Šodien ar Aldi uzmetām to uz papīra un kā par brīnumu Māris gandrīz uzreiz arī piekrita. Ja varēs dabūt Čīlē pietiekoši lētu materiālu, tad Valparaiso mēs mēģināsim to realizēt. Aldis saka, ka viņam vajag 5 dienas, lai sametinātu. Tālāk jau mēs varam to pilnveidot pamazām. Grīdas vietā no sākuma var ielikt vienkārši krāsotu finieri. Galvenais, ka akcepts ir un mēs varam jau konkrēti darboties un projektēt.

         Šodien atnāca ziņa, ka “Kaupo” jau ir atstājis Zālamana salas. Izskatās, ka viņi jau šo Jauno gadu sagaidīs Austrālijā.

         Mums pašlaik pretī strādā kaut kāda straume apm. 1 mezgls.

29.11.01.

         Turpinām iet ar motoru. Vējš E. Esam sasnieguši slaveno La Platas grīvu. Ūdens ir jau kļuvis brūns.

         Šeit saņemam arī laika prognozi, kas sola, ka šodien šeit iet pāri aukstā fronte. Šeit gan ir pats frontes gals un es ceru, ka pārāk spēcīga vēja nebūs. Lietus gan varētu būt. Pagaidām gandrīz flaute.

         Drīz sāks drukāt NAVTEX. Vienu brīdi lampiņa jau dega. Citādi es jau atkal sāku domāt, ka kaut kas ar antenu.

         Pēcpusdienā redzējām pirmo jūras lauvu, kura gulēja uz muguras un sauļojās.

30.11.01.

         Burājam pāri La Platas deltai, kuras platums ir 112 j.j. un tā ir platākā upes delta pasaulē. Laiks mums šeit ir apbrīnojami jauks. Vējš reizēm ir pat nedaudz par lēnu.

         Saņēmu pirmo NAVTEX paziņojumu no Mar del Platas. Aparāts strādā un ir pārslēdzies uz nākošo meteo rajonu. Buenosairesu laikam uztvert nevar.