16.01.02.
Naktī mūs
vējš atkal iznes krastā. Slīd enkurs. Izmetam otru enkuru.
No rīta
Māris ar Aivaru dodas līdzi zvejniekiem. Viņi atgriežas ap desmitiem un dabūjam
pilnu bļodu ar krabju kājām, kuras viņi norauj dzīvam krabim. Pretī iedodam 6
paciņas cigarešu, 1 šņabi un paku ar mates tēju.
Dodamies
tālāk. Laiks labs. Kļūst siltāks.
Noejam
labu gabalu, jo laiks ir lielisks un sasniedzam līci Moonlight Shadow. Vakars
absolūti bez vēja un mēs krastā cepam šašliku. Piedalās visi. Jauks vakars.
Nodzenu matus siltuma gaidās.
17.01.02.
Tikpat
skaists rīts. Septiņos dodamies tālāk. Vējš sāk pieņemties, bet nepārsniedz 22
kn. Pēcpusdienā spīd saule. Mēs esam izgājuši no ciklonu joslas un sākam ieiet
stabilā augsta spiediena apgabalā.
Vēl laba
ziņa ir tā, ka Dzintra laimīgi ir tikusi Rīgā. Šodien vispār bija laba diena.
18.01.02.
Noejam
rekordlielu gabalu pa Patagoniju – 93 jūdzes. Visu pēcpusdienu līst lietus un
reizēm ir migla, bet vējš nav liels.
Atkal satiekam
zvejniekus un iemainām no viņiem trīs lielas merlūzas.
Merlūza. |
Vakarā izmetam
enkuru pirms Edenes, to nesasniedzot, jo paliek jau tumšs.
19.01.02.
No rīta
sasniedzam Edeni. Nostājamies pie steķa, jo dziļums arī zemā ūdenī tur ir 2,7 m
(un nevis 1,7, kā rakstīts Imray pilotā).
Ēdene. |
Ēdenes centrālais laukums. |
Ēdene ir
interesanta vieta, kas atrodas pie Paradīzes pussalas. Šeit ir ap 50 māju. Nav
neviena transporta līdzekļa, jo nav arī ielu. Pa pakalniem starp mājām iet dēļu
laipas un trepes. Bet Ēdenei tiek pievērsta īpaša Čīles valdības uzmanība un
šeit tiek ieguldīta nauda, lai uzturētu šo vietu priekš tūristiem, kuru kļūst
aizvien vairāk.
Degvielu
šeit tirgo no mucām veikalnieks.
Cena ir 50sant./l. Ūdens ir par brīvu.
Maizes
veikalā nav, bet to cep otrajā mājā aiz policijas. Viens kukulis maksā Ls 1,50.
Tai pat laikā no zvejniekiem var iemainīt
vannīti ar krabju kājām pret šņabja pudeli.
Visu
atved prāmis Navimag, kas šeit pietur divas reizes nedēļā. Uz viņa var arī
nodot vēstules, un ar viņu var aizbraukt trešdienā uz P.Natales un sestdienā uz
P.Montt.
Šeit ir
ostas kapteinis, policija, pamatskola, municipalitāte un daudz armijas, kas
atrodas līcim otrā pusē.
Domāju, ka šādu pilsētu
pasaulē nav daudz.
20.01.02.
Nākošā
rītā atstājam Ēdeni un dodamies cauri Inglesa šaurumam uz Mesier kanālu, kurš
ir 60 jūdzes garš un ļoti plats, un vakarā izvedīs mūs Penas līcī. “Penas” tulkojas,
kā sāpju vai ciešanu līcis, jo ir slavens ar saviem sliktajiem laika apstākļiem
un lielajiem viļņiem.
Pēc pusdienas
satiekam jahtu, kura nāk pretī un iesaka mums pašlaik neiet ārā līcī, jo laiks
tur neesot jauks. Pēc pāris stundām tiešām vējš sāk strauji pieņemties.
Mums
tieši blakus ir stāvvieta un mēs šoreiz jau daudz nedomājot izmantojam to. Vēl
jo vairāk tāpēc, ka spiediens visu laiku iet uz leju.
Liekas,
ka naktī šaurumā bija diezgan spēcīgs vējš, bet mēs to daudz nejutām un varējām
gulēt mierīgi.
21.01.02.
Ceļamies
tikai desmitos, kad vējš beidz šņākt virs kalniem.
Nolemjam
doties tālāk. Šaurumā ir ceļavējš. Spiediens sāk celties. Atnāca arī prognoze,
ka viss atkal kārtībā. Vakar prognozes, protams, nebija. Nezinu kādēļ, bet kad
ir slikts laiks, tad prognozes šeit nav.
Pieejot
pie Golfo de Penas, laiks ir mierīgs un es nolemju doties okeānā (Golfo de
Penas ir Klusā okeāna līcis).
Neskatoties
uz lēno vēju, līcī vilnis uz sēkļa bija negaidīti liels un nekārtīgs. Mūs
pamatīgi iešūpoja. Tas laikam tādēļ, lai Golfo de Penas attaisnotu savu nosaukumu.
Tomēr
mums krietni laimējās, jo pūta ceļavējš no sākuma 25 mezgli, kas pēc pusnakts nokritās
līdz 15 mezgliem.
22.01.02.
Ejam ar
burām un motoru, reizēm ar ātrumu 9 mezgli, jo šeit nevar gaidīt - laiks kuru
katru brīdi var mainīties.
Trijos
pēc pusdienas jau galīgā flautē ieejam Anna Pink šaurumā. Šo posmu atklātā
okeānā esam veikuši ļoti veiksmīgi, uzstādot ātruma rekordu 159 jūdzes 24
stundās.
Vakarā
paspējām aiziet līdz Balladere līcim, kur izmetam enkuru.
Šeit jau priekšā
stāv viena franču jahta. No Patagonijas vientulības esam ārā, satiekam aizvien
vairāk jahtu.
23.01.02.
Dodamies
tālāk. Laiks ir labs un mēs atkal noejam lielu gabalu.
Enkurojamies
Puerto Americano. Tur atkal jau priekša viena jahta no Austrālijas. Pensionēts
pāris. Uzaicinām viņus uz kafiju. Pastāstām par Horna ragu un iegūstam
informāciju par Lielo Barjeru rifu.
Informācijas apmaiņa starp burātājiem. |
Māris no
zvejniekiem atkal paņem vannu ar krabjiem un gliemežiem. Nav jau vairs kas ēd.
Domāju, ka par vienu polšu iegūstamo krabju daudzums Mārim jau ir kļuvis par
pašmērķi.
24.01.02.
Dodamies
uz Puyuhuapi kanālu, kur mums ir informācija, ka jābūt pieczvaigžņu hotelim. Neticami,
bet tā ir rakstīts burātāju ceļvedī Noonsite. Esam gandrīz jau iegājuši iekšā
enkurošanās līcī, bet vēl neredzam apsolīto pieczvaigžņu hoteli. Sākam jau
izteikt dažādus minējumus un nedaudz pavilkt uz zoba Kasparu, kas šo
informāciju bija atradis, kad pēkšņi atklājas elegants koka ēku komplekss. Ir
skaidrs, ka tas tiešām ir pieczvaigžņu iestādījums.
Varam
piestāt tieši pie viesnīcas steķa, kur dziļums ir 2,5 m zemā ūdenī.
Pieczvaigžņu hotelis Patagonijas mūžamežos. |
No baseina aiz loga varam redzēt savu jahtu. |
25.01.02.
Remontējam
forštagu un lāpām buras. Pēcpusdienā ejam uz baseinu kompleksu ar siltu minerālūdeni
un turku pirti. Peldamies siltajā ūdenī pusotru stundu. Pēc aukstajām šērām tas
tiešām ir kaifs.
Dabīgi, ka rodas jautājums, kādēļ šeit mežu vidū vajadzīgs tāds komplekss. Izrādās, ka tas ir labi apmeklēts un ļoti populārs rakstnieku un mākslinieku vidū. Šeit cilvēks ir absolūti atdalīts no ārpasaules un baudot pilnīgu komfortu var nodoties radošam darbam. Kolosāli.
Šoreiz no
zivju audzētavas nopērkam trīs lašus par parasto cenu. Tas jau ir daudz labāk
par krabjiem.
26.01.02.
Atstājam
termas Puyuhuapi un ejam uz Puerto Castro.
Vējš
atkal pretī, bet nav pārāk spēcīgs. Laika ziņas nav jau otro dienu. Pēc tradīcijas
tam vajadzētu nozīmēt vētru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru