Pamperos Suicio

01.12.

Jau decembris. Viens no retajiem lieliskajiem rītiem Atlantijas okeānā. Debesis bez mākoņiem, vēja nav, vēss. Okeāns ir pilns ar lielām kaijām (varbūt ka tie ir citi putni – es putnus labi neārzinu). Kaijas neļauj makšķerēt, tās ķer auklu tajā vietā, kur tā iet ūdenī un regulāri sapinas tajā. Kad mēs atpinām no auklas jau ceturto kaiju tad zivju ķeršanu pārtraucām.

Skrienam ar motoru ar sešiem mezgliem. Domāju, ka šeit ir jāizmanto katra iespēja ātri tikt uz priekšu.

Un man diemžēl atkal izrādījās taisnība. Pēc septiņiem vakarā, pūšot lēnam vējam, no dienvidiem sāk tuvoties lietus mākonis. Mākonis neizskatījās draudīgs un mēs tam sevišķu uzmanību nepievērsām.

Tad atskanēja Oskara bļāviens pēc palīdzības. Kad izskrējām uz klāja Oskars ar Aivaru jau rullēja kopā genua. Mums strauji tuvojās baltas ūdens putas un migla. Bija dīvaina sajūta. Tad pie borta izveidojās lokāls tornado (virpuļviesulis). Tas norāva mums divus glaiderus šonerim, kamēr paspējām to nolaist.

Kas tad notika? Vējš ar ātrumu 30 mezgli tieši pretī esošajam vējam, tieši kā siena. No sākuma gaidījām, ka mākonis aizies un viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Bet mākonis tikai auga augumā un tad es sapratu, ka tas nav parasts lietus mākonis bet gan slavenais “pamperos suicio”. Mums vēl palaimējās, ka maksimālais vēja ātrums nepārsniedza 42 mezglus, jo “pamperos” bieži saniedz ātrumu līdz 70 kn.

02.12.

Vissmagāk bija no pusdiviem līdz pustrijiem, kad vēja ātrums nekritās zem 36 kn. Mēs bijām pacēluši vētras buras un ar motora palīdzību centāmies turēt augstumu un tuvoties ostai, līdz kurai bija atlikušas tikai 46 j.j.

Līdz rīta ausmai mēs bijām pietuvojušies ostai par 10 jūdzēm pa ģenerālo kursu. Spiediens no rīta samazināja celšanās ātrumu un vējš nostabilizējās ap 24 kn. Spiediens nakts laikā bija pacēlies no 1009 līdz 1020 mb. Pusdienas laikā beidzot atkal saņemam meteo prognozi ar ziņu par vēja samazināšanos. Un tiešām jau pēc 3 dienā vējš nokritās līdz 15 kn. Varējām iet jau gandrīz pa ģenerālo kursu. Pamperos būs pārdzīvots. Pievakarē, kad gājām iekšā Mar del Platas ostā, vējš jau bija tikai 12 kn.

Šaurā ieeja Mar del Platas jahtklubā.

 

Ostā iegājām praktiski bez problēmām. Izmetām enkuru iepretī jahtklubam. Māris ar laivu, kā parasti, devās uz klubu. Klubs atrodas aiz izgriežamā tilta, kas kalpo par kluba vārtiem. Klubā ir garantēts 3m dziļums pie zemākā līmeņa. Ieejam klubā un nostājamies pašā pontona galā. Izskatāmies, kā zilonis šajā mazajā jahtklubā. Klubā ir daudz paštaisītu jahtu un uz tām ir daudz dažādas pašu izgudrotas ierīces. Viss stipri atgādina Latvijas burāšanu 80-tajos gados.

Pirmais iespaids par Argentīnu ir pozitīvs.

Māris operējot ar gumijas laivu krita un satrieca muguru. Tagad viņš var pārvietoties tikai ļoti uzmanīgi. Cerēsim, ka viss nokārtosies.