Puerto Natales.

08.01.02.

            Dodamies uz Puerto Natales. Šaurumā Seno Union atkal 47 mezgli un lietus, bet šoreiz pa vējam. Domāju kā to pārvarēt atpakaļ ceļā.

            Izmetam enkuru Kirkes kanālā Cascada līcī. Vētra turpinās un rachas (rača ir spēja vēja brāzma, kas krīt vertikāli lejā pa kalna nogāzi. Tā kā gaisa plūsma ir no augšas uz leju tad virs ūdens šim vējam nav noteikta virziena un tas var mētāties uz visām pusēm un reāli apdraud stāvēšanu uz enkura) gāžas līcī ar ātrumu 40 kn. Izveidojās kritiska situācija. Es naktī pamodos no tāda, kā viegla piesitiena pie korpusa. Apskatījos pa ahtera iluminatoru un negaidīti tuvu ieraudzīju krasta akmeņus. Tikai tas, ka visa komanda spēja ātri piecelties un bez vārda zināja, kas katram jādara, glāba mūs no stūres salocīšanas pret krasta akmeņiem. Pārmetām enkuru un atlikušo nakts daļu dežūrējām vērojot vai enkurs tur.

09.01.02.

            Ceļamies piecos no rīta, lai zemā ūdenī pārvarētu Kirkes šaurumu pie minimālās straumes. Vētra ir pierimusi. Paisumu – bēgumu tabula par šo vietu man nav un tādēļ nevaru pareizi zināt, kad ir zems ūdens. Straumes šeit var sasniegt 12 mezglu ātrumu un tad šaurums nav pārvarama pat Armadas kuģiem.

Kirkes šaurums.

            Esmu veicis kaut kādus aprēķinus, bet tie izrādās neprecīzi. Mēs netrāpām īstajā laikā. Straume ir, bet tuvojoties šaurajai vietai vizuāli ir grūti noteikt tās ātrumu. Tuvojamies un izlemjam doties cauri, jo citādi būtu jāgaida aptuveni 5 stundas un tā vai tā es bez tabulām nenoteikšu straumes maiņas momentu. Straume izrādās aptuveni 6 mezgli pretī. Šauruma vidū tā veido atvaru. Virpulis laivu griež par 60⁰uz labo pusi. Ahteris atrodas bīstami tuvu krasta klintīm. Oskars ir pie stūres, bet Aldis ir satvēris gāzes rokturi. Izlemju nepārņemt vadību, jo tam nav laika. Dodu komandu Aldim – pilnu uz priekšu, un Oskaram paspēju pateikt tikai – griez! Aldis dod 1600 apgriezienus un laga rāda 9 mezgli. Jahtu izdodas iztaisnot un iziet šaurāko vietu. Oskars ir malacis, noreaģēja pareizi.

            Golfo Almirante Montt vējš nav stiprs un mēs dodamies uz 25 jūdžu attālo Puerto Natales.

Puerto Natales.

            10:30 piestājam Puerto Natales pie zvejnieku piestātnes. Mūs jau brīdina, ka šeit stāvēt nevajadzētu, jo drīz stipri pūtīs. Mēs izdomājam labi piesieties, bet neatstāt šo piestātni, jo šeit izskatās diezgan droši.

            Ap vieniem pie mums atbrauc Armadas oficieris un uzaicina pāriet pie viņu piestātnes, kas ir labākā visā ostā. Acīmredzot par mums šeit ir ziņojis gubernators no Puerto Williams.

            Pārejam pie Muelle Arturo Pratt. Šeit vismaz ir aizvējš un nav viļņu, bet nav arī elektrības. Nekas – mums ir ģenerators. Stāvam droši piesējušies uz 9 galiem un pašā pilsētas centrā. Vēju mums te sola līdz 70 kn.

 

            10 – 13.01.02.

Puerto Natales stāvēsim trīs dienas, jo Dzintra 13.janvārī dosies ar autobusu uz Argentīnu, uz Punto Arenas, no kurienes tālāk ar lidmašīnu uz Buenosairesu – Ņujorku – Londonu un Rīgu. Drīzā šķiršanās uzliek tādu kā skumju ēnu uz šīm Puerto Natales pavadītajām dienām.

Noīrējam mašīnu un aizbraucam uz vietējo dabas parku apskatīties alas, kurās dzīvojuši pirmatnējie Patagonijas dzīvnieki - milodoni.

Patagonija pirms 1000 gadiem. Izņemot to, ka ir pazuduši milodoni, nekas cits nav mainījies.

 

Milodons.





Vasara Patagonijā.

Natales galvenā iela.

Milda stāv centrālās ielas galā.



Pilsētiņa ir interesanta. Mājas ir pārsvarā apsistas ar skārdu un tām nav pat dubultlogu. Interesanti, ka šajā bargajā klimatā mājās nav krāsnis. Māju apkure tiek nodrošināta ar balonu gāzi un gāzes degļiem.

Autobuss uz Argentīnu.

14.01.02.

            Nolemjam šodien doties tālāk, kaut gan naktī bija vētra. Blakus steķis ir atkal aizņemts ar Navimag prāmi. Mums pēc degvielas ir jāiet atkal uz Terminal Pernero, uz to piestātni, kurā piestājām no paša sākuma, jo tikai tur var piebraukt mašīna. 

 

 

Terminal Pernero.

 

 

Desmitos atejam no savas vietas un dodamies uz Pernero. Aizejot aiz stūra tikai ir redzams, kāds ir īstais vējš un tas ir 35kn. Terminālā Pernero viļņi skalojas pāri krastmalai. Stāvēt tur ir neiespējami un tādēļ ejam atpakaļ uz Muelle Arturo Pratt. Ir jau sākusies straume. Ar pirmo reizi mums atkal neiznāk piestāt, jo daži laikā nepadod ahtera galu. Ar otro reizi taisu bīstamu manevru, lai varētu pieiet piestātnei tikai paļaujoties uz motoru. Manevrs gandrīz izdodas, bet reversējot dzinēju par ātru zaudēju gaitu un straume mani uznes uz piestātnes. Nedaudz uzsitu bortu forā kreisajā pusē. Falšbortā parādījās neliela plaisa, bet ceru, ka nekas nopietns.

 

 

            Vakarā atkārtojam degvielas ņemšanas manevru un šoreiz jau veiksmīgi.

 

15.01.02.

            Agri no rīta dodamies tālāk.

Kirkes šaurumu paņemam normāli pa straumei, kuras ātrums ir 2,5 kn. Esmu ieguvis nepieciešamo informāciju.

            Vējš uz pēcpusdienu atkal pieņemas un mēs izmetam enkuru Caleta Victoria. Tur jau stāv viens krabju zvejnieks. Mēs sarunājam, ka no rīta varēs iet viņam līdzi zvejā un filmēt.