Sākas 2002.gads

01.01.02.

            Arī šī diena mums vēl ir diezgan jauka. Mēs veiksmīgi pārejam atklāto okeāna gabaliņu līdz Brecknock pussalai. Ieejam Brecknock līcī. Augsti apaļīgi akmeņaini krasti un ezers kalnos ar ūdenskritumu.

Brecknock kanāls.

 

02.01.02.

            Tikpat veiksmīgi kā vakar, izejam Cocburn un Magdalen kanālus un vakarā sasniedzam Magelāna šaurumu Beubasin līci.

Cockburn kanāls.

Nostājamies patīkamā līcī un nolemjam sarīkot pikniku Magelāna šauruma krastā. Iemarinējam ātro šašliku. Koku ugunskuram šeit krastā netrūkst. Kāds šeit ir krasts, to jau aprakstīju – ieiet mežā pačurāt nav iespējams.

 

Pikniks vietā, kur cilvēks līdz šim nav spēris savu kāju.

Kurinām ugunskuru un cepam gaļu. Skatāmies kā līcī ārdās jūras lauvas. Viņi ir apmetušies kādus 100m no mums un uz mūsu klātbūtni nekādi nereaģē.

 

03.01.02.

            Ejam pa Paso Froward. Metrīgs ass vilnis pretī, bet vējš līdz 24 kn. Noejam tikai 24 jūdzes līdz Hidden līcim.

            Izmetam enkuru upes grīvā. Upītē ir labs dzidrs ūdens un mēs nolemjam mēģināt to uzpildīt savā bākā. Izmantojam to pašu elektrisko iegremdējamo sūkni, kas mums ir paredzēts avārijas gadījumiem un kuru izmantojām, kad dabūjām sūci Brazīlijā remonta laikā. (tā bija otrā un pēdējā reize, kad izmantojām šo sūkni).

Ūdens ņemšanas vieta.

04.01.02.

            Izejam no Hidden līča un esam notēmējuši kursu tikai uz 20 jūdžu attālo Fortescue. Bet vējš aizvien pieņemas, kamēr beidzot sasniedz 64 kn (12 balles).

            Sešos vakarā tomēr sasniedzam Fortescue līci. Iekšējā daļā ieiet nevar un tur arī pūš vēl stiprāk. Stipras brāzmas gāžas lejā no kalniem. Metam enkuru trīs stundas ārējā līcī, kur ir norādīta enkurvieta, bet enkurs netur. Aizvējā šeit pūš līdz 40 kn.

            Beigās nolemjam nevis enkuroties, bet mēģināt piesiet jahtu pie krasta kokiem. Riskējam nolaist dingiju un sūtu uz krastu parasto komandu – Oskaru un Māri. Viņi velk uz krastu piesienamo galu, bet es mēģinu noturēt jahtu uz vietas pēc iespējas tuvāk krastam. Oskars meistarīgi izvada dingiju līdz krastam (problēma ir nesadauzīt dzenskrūvi akmeņos) un Māris, kā vienmēr, daudz nedomājot lec ūdenī un izkļūst krastā un veikli apmet galu ap lielu akmeni. Vēlāk izvedam krastā vēl vienu galu un ahterī izmetam enkuru, lai jahta negrozītos. Tā pavadām nakti.

 

05.01.02.

            No rīta atliek secināt, ka mūsu rīcība bija pareiza, jo naktī jahta noturējās vietā bez problēmām. Bez diviem 150m gariem piesienamiem galiem Patagonijā nav ko darīt.

            Laiks labs un tā vietā, lai sameklētu labāku enkurvietu, mēs atkal dodamies kanālā.

            Sakarā ar labo laiku ieplānoju noiet 60 jūdzes. Pirmās 45 jūdzes nogājām bez problēmām, bet tad atkal strauji sāka kristies spiediens. Atnāca jau pirmā fronte ar 37 kn vēju. Kaut arī neforsējām ar dzinēju tomēr deviņos vakarā  sasniedzām plānoto enkurvietu.

            Tā mūs atalgoja ar skatu uz skaistu ūdenskritumu un līci, kas pilns ar krabjiem.  Māris uzreiz pēc piesiešanās aizbrauca uz atveda divus spaiņus ar vidēja izmēra krabjiem, kas tika novārīti vakariņās.

 

06.01.02.

            Pārlaižam vētru. Nekur neejam. Mēs ar Dzintru dodamies uz salu un uzkāpjam kalnā. Pārgājiens nebija viegls, bet interesants.

               

 

 

 

 

 

Patagonija, kāda tā ir.

07.01.02.

            Laiks normāls un mēs beidzot pametam Magelāna šaurumu un sasniedzam Smita kanālu.

            Ir kontakts ar Armadu (Čīles krasta apsardzi). Mēs esam veiksmīgi šķērsojuši pašu neapdzīvotāko Patagonijas reģionu un atgriežamies nosacītā civilizācijā.